Dzīve bez vardarbības – vai sabiedrība tai ir gatava?

Ir tā saucamās “sāpīgās”tēmas, kuras mūsdienās nav īsti pieņemts apspriest atklāti sabiedrībā, šīs tēmas ir saistītas ar vardarbību ģimenē un cietsirdīgu izturēšanos pret vienu vai vairākiem ģimenes locekļiem, nodarot tiem morālu un fizisku kaitējumu.

Šī problēma ir eksistējusi vienmēr, tā izpaudās visās kultūrās un laikmetos, pie tam neatkarīgi no sabiedrības attīstības līmeņa. Eksistēja tāds kā “tabu” uz ģimenes iekšējo attiecību apspriešanu ārpus ģimenes, bet tie kas uzdrošinājās padalīties ar saviem pārdzīvojumiem, visbiežāk saņēma nosodījumu vai tika ignorēti. Frāze “Pati vainīga” bija diezgan izplatīta, ko dzirdēja ģimenes vardarbības upuris. Tomēr mūsdienu sabiedrības tendences liek pievērsties šai problēmai īpaši vērīgi, jo jebkura veida vardarbība, kas nāk no tuva cilvēka, aiz sevis atstāj visdziļākās un postošākās sekas.

Lai aizsargātu visneaizsargātākos sabiedrības locekļus sievietes un bērnus, sāka veidot dažādas sociālas organizācijas un kustības, lai atbalstītu šos vardarbības upurus. Šo organizāciju mērķis nav tikai sniegt palīdzību vardarbības upuriem, bet arī izglītot un informēt sabiedrību par šādas problēmas eksistenci un palīdzēt saprast, kā aizsargāt sevi un tuviniekus no vardarbības ģimenē. Tā 2000.gadā tika atklāts centrs “Marta”, vienīgais centrs Latvijā, kas iestājās par sieviešu tiesībām. Uz doto brīdi šim centram jau ir 3 filiāles, kuras izvietotas Rīgā, Liepājā un Rēzeknē, un tajās var saņemt profesionālu palīdzību un konsultāciju no sociālā darbinieka, psihologa vai jurista. Šie centri realizē diezgan daudz dažādu programmu, palīdzot un atbalstot sievietes un bērnus, kas nonākuši dažādās grūtās dzīves situācijās. Palīdzību sievietēm un bērniem nodrošina arī centri “Skalbes” un “Dardedze”, kuros darbojas SOS tālrunis.

Mūsdienās Latvijā pret vardarbību ģimenē jau tiek realizēti vairāki nacionālie un Eiropas projekti, un programmas, kas galvenokārt ir vērsti uz sabiedrības informēšanu. Šo projektu galvenais mērķis ir mainīt sabiedrības attieksmi pret vardarbību ģimenē un veidot sabiedrību, kas balstīta uz dzimumu vienlīdzību. Viens no šādiem projektiem norisinājās Rīgā, kultūras biedrības “Alternatīvās realitātes” radošā centra mājīgajās telpās. Šis projekts pret vardarbību ģimenē uzsākās 2022 gada sākumā ar devīzi: “Dzīve bez vardarbības”.

Projekta ideja ir nākusi nevalstiskas organizācijas “Alternatīvā realitāte” jauniešiem. Vairāki jaunieši ir atzinušies, ka ir kļuvuši par psiholoģiskās un par fiziskās vardarbības upuriem savās ģimenēs, kas krasi pastiprinājās COVID-19 pandēmijas un ar to saistītās izolācijas laikā.

Pētījumi liecina, ka Latvijā aptuveni katra trešā sieviete savā dzīves laikā ir cietusi no vardarbības ģimenē, turpretī vīrieši pamatā cieš no vardarbības ārpus partnerattiecībām.

Covid-19 pandēmijas laikā, kad tika ieviesta izolācija mājoklī, pieaudzis vardarbības ģimenē gadījumu skaits, norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE) 2021. gada ziņojumā “Covid-19 pandēmija un tuva partnera vardarbība pret sievietēm ES”.

Vardarbību ģimenē visbiežāk izdara vīrieši pret bijušajiem vai esošajiem intīmajiem partneriem, lai gan ir atzīts, ka vardarbību veic arī sievietes un tā notiek viendzimuma attiecībās. Vardarbība ģimenē ir bieži vērsta pret jaunām sievietēm un bērniem, kuriem nav pietiekamu fizisku un psiholoģisku resursu aizstāvēties. Bieži vien vardarbības upuri nezin pie kā vērsties pēc palīdzības un baidās no savu vajātāju atriebības.

Vardarbība ģimenē parasti ietver ļaunprātīgu un piespiedu uzvedību, piemēram, fizisku, psiholoģisku vai seksuālu vardarbību, . Šāda veida vardarbīgu uzvedību nekad nevar uzskatīt par nesaistītu notikumu virkni, jo faktiskā fiziskā vardarbība bieži ir vairāku mēnešu vai gadu ilga iebiedēšanas un kontroles rezultāts.

Projekta “Dzīve bez vardarbības” uzdevums ir atrast atbildes un informēt sabiedrību, īpaši jauniešus un sievietes par šādiem jautājumiem:

ïCilvēktiesības un vardarbība – modernās sabiedrības attīstības tendences ïKā atpazīt vardarbību? ïKo var darīt, lai to mazinātu? ïPie kā vērsties izmisuma brīdī? ïKā atrast spēkus, lai aizstāvētos? ïKādi ir vardarbības veidi un metodes tās apkarošanai? ïKas ir psihiska veselība un kā tā ir saistīta ar vardarbību, kā to pasargāt?

Diskusijas par šīm tēmām norisinājās neformālā apmācības atmosfērā. Viesus vienmēr gaida interesantas sarunas un pieredzes apmaiņas ar pieaicinātiem speciālistiem no dažādām jomām. Pie mums izvērsās aizraujoša diskusija ar “Uzticības telefona” darbinieci Alisi, kas padalījās ar reāliem stāstiem, no kuriem daudzi bija ar veiksmīgām beigām. Iedēstīt ticību, ka viss izdosies un ka tiksi galā ar visu, cilvēkā kurš ir izmisis, tas prasa daudz pūļu. No Sergeja mēs uzzinājām, kas ir konflikts no kā tas sastāv un kādas tam ir attīstības stadijas, tika izskaidrots “Karpmana trīsstūris” un destruktīva uzvedība. Centra “Marta” pieaicinātā eksperte stāstīja par upura psiholoģiju un vardarbības veidiem. Sarunās ar pieaicinātiem vardarbības upuriem Daigu un Svetlanu (vardi ir mainīti) uzzinājām par psihologisko pressingu un postošām vardarbības izpausmēm no viņu bijušajo dzīvesbiedru puses.

Daudzi šī projekta viesi atzina, ka atklāja priekš sevis tādu jaunumu, ka vardarbības sekas ir ne tikai miesas bojājumi, bet arī kad no tuva cilvēka rīcības vai uzvedības, tev gribas raudāt, pazust no zemes virsmas, kad sāc vainot notiekošajā sevi un zūd spēki dzīvot tālāk. Īpašs paldies “Marta” centra darbiniecei Madarai, par īpaši “silto” un neaizmirstamo vakaru mājīgajā “Alternatīvās realitātes” centra pagalmiņā. Mums visiem ir jāiemācas atpazīt vardarbības pazīmes un nav svarīgi vai tas notiek ar tevi, ar tavu māsu vai mammu, bet varbūt tas notiek ar tavu draudzeni vai kaimiņieni, ar mazuli no kaimiņu mājas. Vardarbība mīl klusumu, ir pienācis laiks teikt tai “STOP!”, “PIETIEK!”, tas ir nepareizi, tam nav jānotiek, mēs nedrīkstam to ignorēt vai atstāt bez ievērības!

#jspa #ESK #manasolidaritāte #dzīvebezvardarbības

Līdzfinansē Eiropas Savienība. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus un viedokli, un ne obligāti Eiropas Savienības, Eiropas Komisijas vai Nacionālās aģentūras (Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras) viedokli, kuras nav atbildīgas par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu

Apmaksāta publikācija