Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās ceturtdien pieauga, ASV bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaita ievērojamam kāpumam signalizējot par ekonomikas atdzišanu, kas vieš optimismu procentlikmju jautājumā.
ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un citas centrālās bankas šogad ir paaugstinājušas procentlikmes, mēģinot iegrožot inflāciju, bet investori bažījas, ka šī agresīvā nostāja var izraisīt recesiju, jo augstākas aizņemšanās izmaksas palēnina ekonomisko aktivitāti.
ASV Nodarbinātības ministrijas ceturtdien publicēti dati rāda, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaita kāpums pagājušajā nedēļā nedaudz pārsniedza prognozēto.
Pagājušajā nedēļā ASV saņemti 225 000 jaunu bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu, kas ir par 9000 vairāk nekā iepriekšējā nedēļā, kad atbilstoši atkārtotā novērtējuma datiem tādu bijis 216 000. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā palielināsies līdz 222 000.
FRS politikas noteicēji ir īpaši norūpējušies par darbaspēka tirgu, kur pieprasījums pēc strādājošajiem ir pārsniedzis piedāvājumu un tāpēc strauji pieaugušas algas.
Lai gan akciju cenas ASV un Eiropā pieauga, finanšu tirgu dalībnieki atzina, ka tirdzniecības apjomi gada pēdējā nedēļā ir bijuši zemi.
Āzijas biržās akciju cenas kritās, valdot bažām par Covid-19 izplatīšanos Ķīnā.
Naftas cenas pasaulē samazinājās sakarā ar bažām, ka jaunais Covid-19 uzliesmojums Ķīnā var veicināt globālu pandēmijas atjaunošanos un atkal sagraut pieprasījumu pēc energoresursiem.
ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien pieauga par 1,1% līdz 33 220,80 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,8% līdz 3849,28 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 2,6% līdz 10 478,09 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien pieauga par 0,2% līdz 7512,72 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 1,1% līdz 14 071,72 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 1,0% līdz 6573,47 punktiem.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena ceturtdien kritās par 0,7% līdz 78,40 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 1,2% līdz 82,26 dolāriem par barelu.
Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien pieauga no 1,0618 līdz 1,0667 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,2018 līdz 1,2062 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 134,39 līdz 132,96 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 88,30 līdz 88,40 pensiem par eiro.
Žaņa Lipkes memoriālā šodien plkst.17 notiks filmas "Mēs tikai tagad sākam" seanss, kurā piedalīsies režisore Marta Herca un vēsturnieks, Rīgas geto ieslodzītais un holokaustā izdzīvojušais Marģeris Vestermanis, kurš šogad nosvinēja 97.dzimšanas dienu,...
Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad 11 mēnešos strādāja ar 297,8 miljonu eiro peļņu, kas ir par 28% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Tostarp novembrī monetārās fi...
Nākamgad kravu pārvadājumu jomā lielākais izaicinājums joprojām būs sarežģītie un grūti prognozējamie globālie notikumi, un to ietekme uz nozari kopumā, norādīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.
"Līdz ar to arī LDz ...
Komentāri