Saulainie citrusaugļi. Ko mēs par tiem zinām?

Lai arī pie mums tie neaug, daudzās mājās ikdiena nav iedomājama bez kāda salda, sulīga un vitamīniem bagāta citrusaugļa. Tik līdzīgi un reizē tik dažādi! Starp citrusiem ikviens atradīs savai gaumei tīkamāko. Šoreiz par apelsīniem, mandarīniem, pomelo un greipfrūtiem.

Kas ir citrusaugļi?

Citrusaugi (Citrus) ir rūtu dzimtas ziedaugu ģints. To dabiskais izplatības areāls ir Dienvidāzija un Dienvidaustrumāzija. No šīs ģints augiem iegūst citrusaugļus, tāpēc tos plaši kultivē visā pasaulē, galvenokārt, tropu un subtropu reģionos.

Citrusaugļu sastāvā ir daudz citronskābes un C, P, B un A vitamīna, bet mizā – 1–2% ēterisko eļļu. No svaigiem citrusaugļiem izspiež sulu (pat 80% pasaulē dzerto sulu ir tieši citrusaugļu) vai tos pievieno salātiem, bet kaltētas citrusaugļu miziņas pievieno konditorejas izstrādājumiem, kā arī mēdz iekļaut garšvielu maisījumos.

Oranžā saule – apelsīns

Apelsīns ir auglis, kurš mums bieži vien asociējas ar sauli. Tas ar savām noderīgajām īpašībām dāvā cilvēkiem enerģiju, uzlabo veselību un ir svarīgs produkts katra ēdienkartē. Par apelsīna dzimteni uzskata Ķīnu. Uz Eiropu apelsīni tika atvesti 15. gs.

100 g apelsīna satur: 87 g ūdens, 0,9 g olbaltumvielu, 8 g ogļhidrātu, 1,3 g skābes un 0,2 g tauku. 100 g apelsīna satur 43 kalorijas. Apelsīnu miza satur ļoti daudz pektīna. Pektīns labvēlīgi iedarbojas uz kuņģi un zarnu traktu, tam ir vēderu mīkstinošas īpašības, veicina vēdera izeju un neļauj zarnu traktā attīstīties pūšanas sēnītei. Augļa mīkstums satur daudz vitamīnu, pektīnskābes un citronskābes. Pektīnskābe un citronskābe ir fitoncīdi – vielas, ko uzskata par dabiskajām antibiotikām. Senajos laikos tieši apelsīnus izmantoja kā ārstnieciskus preparātus.

Vitamīni apelsīnos

Retinols (A vitamīns) – piedalās rodopsīna sintēzē, veic acs radzenes mitrināšanu, ir neaizvietojams redzei, stimulē kolagēna sintēzi, palīdz, ja ir problēmas ar ādu vai matiem, ir viens no steroīdo hormonu sintēzes aktivētājiem, uzlabo dzimumfunkciju.

Tiamīns (B vitamīns): veicina svara zudumu, sašķeļ ogļhidrātus un taukus. Ļoti svarīgs, ja ir diēta, bet tam ir blaknes – tas veicina apetītes rašanos. Stiprina nervu sistēmu un asinsvadus, labvēlīgi iespaido sirdsdarbību un gremošanu, zarnu trakta darbību.

Nikotīnskābe (PP vitamīns): piedalās oksidēšanā procesos, pazemina holesterīna līmeni asinīs; ja organismā trūkst nikotīnskābes, veidojas dermatīts.

Riboflavīns (B2 vitamīns): ja organisms to satur pietiekamā daudzumā, tad tas aizstāj vizīti pie kosmetologa. Šā vitamīna trūkums rada problēmas ar ādu, sasprēgājušas lūpas, matu taukošanos, parādās smalkas krunciņas. Vīrieši no vitamīna trūkuma arī nebūs sajūsmā – pasliktinās redze, kā arī ir problēmas ar iekšējās sekrēcijas dziedzeriem.

Bet cik apelsīnos ir C vitamīna! Tas atbild par imunitāti un organisma spēju atveseļoties pēc slimībām un traumām. Konkurēt ar apelsīniem ir spējīgas vienīgi priežu skujas, citroni un upenes. Viens vidēja izmērā auglis satur 80 mg tīras askorbīnskābes – tā ir vidējā diennakts norma. Organisms dabisko vitamīnu ļoti labi uzsūc, bet tā pārpalikumi acumirklī tiek izvadīti no organisma, tāpēc nav jābaidās no pārdozēšanas. Ja nav alerģijas, dienā varat apēst 2–3 apelsīnus.

Īpašais prieks – mandarīni

Ja jautā, ar ko asociējas Ziemassvētki un Jaungads, varam teikt: advente, dāvanas, piparkūkas un... mandarīni! Bez mandarīnu smaržas šis laiks nav iedomājams. Kas mandarīnus padara īpašus?

Par mandarīnu izcelsmes vietu uzskata Ķīnas dienvidus un Vjetnamas dienvidus. Savvaļā tie nav sastopami. Tos tikai kultivē. Eiropā mandarīni audzēšanai tika ievesti tikai 19. gs. sākumā. Mandarīnkoku pirmo reizi ieveda Itālijā 1840. gadā.

Vienā vidējā, apmēram, 80 g smagā mandarīnā ir aptuveni 70 g ūdens, 40 kcal, 8–12 g ogļhidrātu, 1,5 g balastvielu, ap 30 mg kalcija, 10 mg magnija, 140 mg kālija, 20–30 mg C vitamīna. Mandarīni satur arī B grupas, A, E, K vitamīnus u. c. Mandarīnu miza satur pektīnvielas un ēteriskās eļļas. Lai gan mandarīni ir mazāk vērtīgi nekā citi citrusaugļi, taču tie ir maigāki un ērtāk lietojami.

Mandarīni uzturā ir teicams balastvielu (šķiedrvielu) avots, kas veicina zarnu darbību. Šo augļu aromāts noņem garīgo spriedzi, labi iedarbojas uz nogurušiem cilvēkiem un maziem bērniem. Mandarīnu miza bagāta ar pektīnvielām un ēteriskajām eļļām.

Mandarīnu ēteriskā eļļa palīdz pret bezmiegu, mazina bailes, iedarbojas atslābinoši, nomierina, stiprina nervu sistēmu. Aromāts ir piemērots bērniem, jo vienlaikus atslābina, nomierina un rada dzīvīgu, priecīgu gaisotni telpā.

Ārīgi mandarīnu eļļas lietošana palīdz pret strijām. To ieteicams izmantot masāžai. Pēc ķīniešu tradīcijām, mandarīns ar kātiņu un lapiņu ir labklājības un veiksmes vēlējums. Oranžie mandarīnu bumbuļi rada možu noskaņu, tos var veiksmīgi izmantot gan galda, gan telpu noformējumā.

Rūgtais greipfrūts

Greipfrūtu sula ir lielisks antioksidantu, vitamīnu un minerālvielu avots. Tās sastāvā ir salīdzinoši zems vienkāršo ogļhidrātu jeb cukura daudzums, tamdēļ tā lieliski veldzē gan slāpes, gan izsalkumu un tiek plaši izmantota arī dažādās svaru samazinošās diētās. Greipfrūti satur ļoti daudz vērtīgu un organismam nepieciešamu uzturvielu. Auglis ir ne vien vērtīgs, bet tajā ir salīdzinoši maz kaloriju – vidēja izmēra bumbulī ir tikai apmēram 52 kalorijas (kilokalorijas). Vienā auglī ir vidēji 13 g ogļhidrātu un viens grams olbaltumvielu. Šķiedrvielu greipfrūtā nav īpaši daudz – vienā auglī ir vidēji divi grami, toties tas ir vērtīgs C un A vitamīna avots. Apēdot vienu greipfrūtu, ir iespējams uzņem 64% no ieteicamās C vitamīna dienas devas un 28% no nepieciešamā A vitamīna daudzuma. Greipfrūtos ir arī nedaudz kālija, tiamīna, folijskābes un magnija.

Ar greipfrūtu – uzmanīgi!

Par daudzām labām lietām saka – ar tām pārspīlēt nevajadzētu. Tas attiecas arī uz sulīgo un aromātisko greipfrūtu. Īpaši uzmanīgiem ar greipfrūtiem jābūt cilvēkiem, kas lieto noteikta veida medikamentus – auglim piemīt enzīmus ietekmējoša iedarbība. Tas nozīmē, ka medikamenti var nokļūt caur zarnām asinsritē ātrāk, nekā ierasts. Daudzos gadījumos šāda situācija var būt bīstama.

Medikamenti, kuru darbību ietekmē greipfrūti, ir, piemēram, daļa no psihiatriskajiem medikamentiem, kalcija kanālu blokatori un lipīdu pamazinošie līdzekļi. Arī cilvēkiem, kam jau ir nieru infekcija, ar greipfrūtu lietošanu vajadzētu būt uzmanīgiem, jo pārāk daudz kālija var kaitēt. Ja nieres nespēj izvadīt lieko kāliju no organisma, šī augļa lietošana var pat apdraudēt dzīvību. Ja ir kuņģa darbības traucējumi un grēmas, greipfrūta nobaudīšana var pastiprināt nepatīkamos simptomus.

Amizantā pampelmūze

Jautāsiet – kas tas par brīnumu? Tas ir pomelo, ko vien salīdzinoši nesen sastopam mūsu veikalu plauktos. Krustojot pampelmūzi un saldos apelsīnus, iegūst greipfrūtus.

Pomelo ir daudz vitamīnu, šķiedrvielu un minerālvielu. Tas ir labs C vitamīna avots un satur nelielu daudzumu B grupas vitamīnu. Auglis sastāv no gandrīz 90% ūdens, tāpēc arī tā enerģētiskā vērtība nav liela – tikai 38 kcal/100 g.

Pomelo ir lielisks līdzeklis cīņā ar novecošanu, jo satur daudz C vitamīna – tas ir lielisks antioksidants un palīdz neitralizēt brīvos radikāļus, kas nodara lielu kaitējumu ādai un liek tai izskatīties vecākai. Jābrīdina gan, ka lielais C vitamīna daudzums un kālijs var būt kaitīgi cilvēkiem ar aknu un nieru bojājumiem un slimībām. Tāpat pomelo nebūs piemērotākais ēdiens cilvēkiem ar ļoti zemu asinsspiedienu. Auglis paaugstina organisma spēju cīnīties ar vīrusiem un baktērijām, it īpaši rudens – ziemas laikā. To lieto asinsspiediena pazemināšanai, trombu veidošanās profilaksei. Īpaši vērtīgi pomelo ēst ir no rītiem, jo tas vairo enerģiju.