Vērsīs uzmanību, cik postoši emocionālā vardarbība ietekmē dzīves kvalitāti

Labklājības ministrija (LM) sāk informatīvo kampaņu "Emocionālā vardarbība - neredzama, bet īsta" ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību emocionālās vardarbības postošajai ietekmei uz dzīves kvalitāti - kā emocionālo, tā fizisko veselību.

Kā aģentūrai LETA norādīja LM Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Ozoliņa, emocionālā vardarbība ir viens no nepietiekami apzinātiem un grūti identificējamiem vardarbības veidiem, jo tai nav redzamu fizisku seku. Kampaņā ministrija aicina cilvēkus spert pirmo soli un vērsties pēc palīdzības.

Ir divi iemesli, kāpēc par emocionālo vardarbību neziņo un nerunā, un viens no tiem - bieži vardarbības upuri to neatpazīst, skaidroja biedrības "Skalbes" direktors Raivo Vilcāns. Viņš norādīja, ka sabiedrībā pastāv vardarbības formas, kas tiek nepamatoti normalizētas, piemēram, iedunkāšana vai stipra sagrābšana aiz rokas netiek uztverta kā fiziska vardarbība, kā arī kontrolēšana, iebiedēšana, manipulēšana netiek atpazīta kā emocionālā vardarbība. Tomēr vardarbība nekādā formā nav uzskatāma par normālu vai attaisnojamu.

Otrs iemels, kādēļ cilvēki neziņo par iemeslu, ir stereotipi. Piemēram, mēdz neziņot, jo baidās, ka tas var būt par pamatu bērnu atņemšanai, kā arī ziņošana varētu izpausties ar kaunināšanu vai bailēm, ka cilvēki neticēs. Vīrieši mēdz neziņot, jo baidās no sabiedrības nosodījuma, kas varētu izpausties caur pieņēmumiem par to, kādam jābūt vīrietim un ko no viņa sagaida, vai arī gluži vienkārši aiz nezināšanas, kur vērsties pēc palīdzības.

Līdz ar to būtiski veicināt sabiedrības izpratni par emocionālo vardarbību, uzsvēra Vilcāns.

Kampaņas laikā dažādos veidos tiks īpaši aktualizēta emocionālās vardarbības problēma ģimenē, tās izpausmes, sekas, vienlaikus informējot par pieejamo valsts atbalstu tiem, kuri cieš vai ir cietuši no emocionālās vardarbības ģimenē, kā arī par pieejamo atbalstu vardarbības veicējiem, lai mainītu šādu uzvedību.

Lai mazinātu sabiedrības iecietību pret emocionālo vardarbību ģimenē, būtiska ir kopējās izpratnes un attieksmes maiņa pret šo vardarbības veidu kā sodāmu rīcību, vienlaikus veicinot no vardarbības cietušo informētību par atbalsta un palīdzības iespējām, iedrošinot cietušos vērsties pēc palīdzības un līdzcilvēkus nebūt vienaldzīgiem, pamanot vardarbību sev līdzās.

Covid-19 pandēmijas laikā situācija emocionālās vardarbības kontekstā visā Eiropas Savienībā ir pasliktinājusies. Saskaņā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) 2020.gadā veikto pētījumu 27 Eiropas Savienības valstīs kopā 74% aptaujāto psiholoģiskā/emocionālā atbalsta sniedzēju atzina, ka pandēmijas laikā pieprasījums pēc šāda atbalsta ir pieaudzis. Kā zināms, vardarbībai nav brīvdienu vai svētku dienu, tādēļ, tuvojoties svētku laikam un iespējamiem atkārtotiem pandēmijas ierobežojumiem, informācija par atbalsta un palīdzības iespējām vardarbības gadījumos ir īpaši aktuāla.

LM valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite skaidroja, ka kampaņas laikā ministrija ne tikai aktualizēs problēmas klātbūtni sabiedrībā, akcentējot emocionālās vardarbības ģimenē kluso un uzreiz nepamanāmo dabu, bet arī aicinās spert pirmo soli uz emocionālās vardarbības atpazīšanu un pārtraukšanu, vēršoties pēc atbalsta un palīdzības.

Tolerances līmenis pret jebkura veida vardarbību ir cieši saistīts ar personīgo izpratni par konkrēto vardarbības veidu. Emocionālās vardarbības kontekstā sabiedrībā izplatīta ir upura vainošana attiecīgajā situācijā, kas liecina par emocionālās vardarbības fenomena nepietiekamo izpratni, kas ietekmē emocionālās vardarbības atpazīšanu un vēršanos pēc atbalsta un palīdzības šādos gadījumos.

Labklājības ministrijas tīmekļvietnē "https://www.lm.gov.lv/lv/emocionala-vardarbiba-neredzama-bet-ista" apkopotā veidā ir iespējams iepazīties ar informāciju par emocionālās vardarbības pazīmēm, kā arī atrast sev piemērotāko veidu atbalsta un palīdzības saņemšanai.