Krimināllietu pret vairākiem "ABLV Bank" vadošiem darbiniekiem par noziedzīgi iegūtu 2,1 miljardu eiro legalizēšanu sāks iztiesāt nākamā gada sākumā

Krimināllietu, kurā apsūdzēti vairāki toreizējie "ABLV Bank" vadošie darbinieki par noziedzīgi iegūtu 2,1 miljardu eiro legalizēšanu un procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu šai kredītiestādei, Ekonomisko lietu tiesa sāks skatīt 2023.gada 10.februārī plkst.13, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Lietā kopumā apsūdzētas astoņas personas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, kas izdarīta organizētā grupā, aģentūru LETA informēja prokuratūrā.

Pirmstiesas kriminālprocesā noskaidrots, ka organizētās grupas radītās un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanai izveidotās infrastruktūras ietvaros laikā no 2010.gada 1.maija līdz 2018.gada 15.februārim tika legalizēti citu personu ārvalstīs noziedzīgi iegūti finanšu līdzekļi ne mazāk kā 263 538 182 eiro un 1 948 641 578,65 ASV dolāru apmērā (1 912 737 857 eiro).

Pieci organizētās grupas dalībnieki noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī kredītiestādē ieņēma atbildīgus amatus. LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šie apsūdzētie ir bijušais līdzīpašnieks Ernests Bernis, bijušais valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds, kā arī Aleksandrs Pāže, Igors Rogovs un Kaspars Dreimanis.

Pāže 15 gadus ieņēma bankas valdes locekļa amatu, bet 2018.gadā 22.februārī no amata atkāpās.

LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

"ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņojis, ka nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi "FinCEN".