Jauno vilcienu piegādēs iespējama vismaz četru mēnešu kavēšanās

Jauno elektrovilcienu piegādēs Latvijai iespējama vismaz četru mēnešu kavēšanās, aģentūru LETA informēja elektrovilcienu ražotāja "Škoda Vagonka" rīkotājdirektors Martins Bednārs.

Kavēšanās iemesli ir nepieciešamība ar autotransportu piegādātos vilcienus montēt Rīgā, skaidro Bednārs, atgādinot, ka "Škoda Vagonka" sākotnējais plāns bija citāds, taču karš Ukrainā to mainīja, un tas joprojām ietekmē ne tikai darbus pie prototipa jeb pirmā vilciena, bet arī nākamo sērijas vilcienu piegādes.

"Škoda Vagonka" kopā ar Latvijas partneriem meklē risinājumus, taču situācija ir ārkārtēja, un nevar izslēgt turpmākus kavējumus, norāda Bednārs.

Viņš skaidro, ka ar "Pasažieru vilcienu" noslēgto līgumu negatīvi ietekmēja Covid-19 pandēmija, kas traucēja projektu tehniskās un materiālās sagatavošanas gaitu, dažu apakšuzņēmēju piegādes un mazināja ražošanas jaudu. Savu lomu nospēlēja arī ceļošanas ierobežojumi un ierobežojumi citās valstīs.

Savukārt kara sākums Ukrainā būtiski ietekmēja vilcienu faktisko transportēšanu uz Latviju. Atbilstīga sliežu ceļa platuma dēļ "Škoda Vagonka" plānoja tos transportēt no Slovākijas austrumiem, kur notika testēšana, caur Ukrainu. Situācijai mainoties, uzņēmumam nācās no sava nodoma atteikties, un tā vietā tika nolemts vilcienus transportēt izjauktus pa autoceļiem un pēc tam Rīgā tos atkal samontēt, kas ir daudz laikietilpīgāks risinājums.

"Mēs darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai kavēšanās būtu pēc iespējas īsāka, taču ir daži objektīvi apstākļi, kurus nespējam kontrolēt," piebilst Bednārs.

Jau vēstīts, ka pirmais jaunais elektrovilciens Rīgu sasniedza 2022.gada jūnija beigās. Elektrovilcienu pārvietošana no Čehijas notiek ar autotransportu caur Poliju un Lietuvu.

Patlaban uz Rīgu nogādāti pieci elektrovilcieni.

Trīs no tiem tiek testēti Aizkraukles dzelzceļa līnijā, tostarp divi tiek testēti tukši, bet trešais piepildīts ar smilšu maisiem, kas imitē 890 pasažieru svaru (436 sēdvietas, 454 stāvvietas), lai varētu testēt vilciena darbību ar pilnu jeb maksimālo slodzi - gan to, kā uzņem ātrumu, gan to, kā strādā bremžu sistēma pie dažādiem ātrumiem. Ceturtajam elektrovilcienam tiek veikti iestatīšanas darbi.

Vēl viens elektrovilciens tiek izmantots testos Čehijā.

Paredzēts, ka "Pasažieru vilciens" visus 32 elektrovilcienus, kuri būs pilnībā gatavi pasažieru pārvadājumiem, saņems līdz 2023.gada beigām. Katrs no tiem sastāvēs no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums būs 109 metri. Katrā vilcienā būs sēdvietas 436 pasažieriem.

Paredzēts, ka jauno vilcienu gaita, salīdzinot ar pašlaik lietošanā esošajiem, būs vienmērīgāka un trokšņu līmenis salonos būs zemāks. Jauno vilcienu konstruktīvais ātrums būs līdz 160 kilometriem stundā, kamēr esošajiem vilcieniem ātrums ir līdz 120 kilometriem stundā. Maksimālo ātrumu būs iespējams attīstīt iecirkņos, kur to nākotnē ļaus dzelzceļa infrastruktūra.

Tāpat paredzēts, ka pēc jauno elektrovilcienu iegādes "Pasažieru vilciens" varēs ieviest intervāla grafikus visos elektrovilcienu maršrutos. Tas nozīmē, ka darba dienu rītos un vakaros, kas tradicionāli ir noslogotākais laiks, vilcieni kursēs ik pēc 15 līdz 20 minūtēm. Paredzēts, ka ar jaunajiem vilcieniem izpildīs reisus Aizkraukles, Tukuma, Skultes un Jelgavas virzienā.

Visa projekta kopējās izmaksas ir 257,889 miljoni eiro, tostarp 23 jauno elektrovilcienu sastāvu iegāde plānota ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 114,211 miljonu eiro apmērā.

Tāpat ziņots, ka 2021.gadā "Pasažieru vilciens" pārvadāja 11,194 miljonus pasažieru, kas ir par 12,8% mazāk nekā 2020.gadā.

"Pasažieru vilciens" ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no "Latvijas dzelzceļa" veiktajām funkcijām. Iepriekš "Pasažieru vilciens" 100% bija "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.