Lietuvas prezidents pozitīvi novērtētu Rail Baltica pagarināšanu līdz Ukrainai

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" pagarināšana līdz Ukrainai dotu milzīgu nozīmi tās atjaunošanā un sekmētu šīs valsts pilnīgu integrāciju Eiropā, pēc tikšanās ar Latvijas prezidentu Egilu Levitu un Igaunijas prezidentu Alaru Karisu žurnālistiem sacīja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Viņš skaidroja, ka būtiski ir pieaugusi līnijas "Rail Baltica" stratēģiskā nozīme, jo to var izmantot arī militārās mobilitātes nodrošināšanai. Lietuvas prezidents uzsvēra, ka jāpaātrina sagatavošanās darbi, lai apjomīgos būvniecības darbus varētu sākt 2024.gadā. Tāpat ir jādara viss iespējamais, lai garantētu projektam Eiropas Savienības (ES) finansējumu.

Preses konferencē Lietuvas prezidents sacīja, ka kopā ar kolēģiem pārrunāta Baltijas drošības un aizsardzības uzlabošana, ko ietekmē Krievijas karš pret Ukrainu. Tāpat pārrunāta gatavošanās nākamajam NATO samitam, kas 2023.gadā notiks Viļņā. Baltijas valstu prezidenti pārrunājuši arī infrastruktūras un enerģētikas projektus, kā arī projektus transporta jomā.

"Baltijas valstu drošība ir cieši saistīta ar Ukrainas drošību, jo patlaban Ukraina cīnās par Eiropu, par mums. Baltijas valstu vienotība un saliedētība ir ļāvusi nodrošināt daudzus vēsturiskus lēmumus NATO Madrides samitā, un mēs esam apņēmības pilni strādāt, lai līdz nākamajam samitam sasniegtu rezultātus," teica Nausēda.

Viņš klāstīja, ka nākamajā tikšanās reizē plānots runāt par NATO Madrides samita lēmumu izpildi, kas attiecas uz NATO klātbūtnes stiprināšanu Austrumu flangā, par praktisku un politisku palīdzību Ukrainai, kā arī vajadzību atbalstīt Ukrainu eiroatlantiskās integrācijas procesā.

Baltijas valstu prezidenti pārrunājuši arī to, ka aliansē ir jāuzņem Somija un Zviedrija, un ka NATO dalībvalstīm ir jāatvēl aizsardzības vajadzībām vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pēc Nausēdas paustā, ja šie lēmumi netiks pildīti, nevarēs nostiprināt nedz drošību, nedz aizsardzību.

Lietuvas prezidents sacīja, ka valsts ir palielinājusi aizsardzības budžetu līdz 2,5% no IKP. Tāpat Lietuva ir gatava turpināt palielināt finansējumu aizsardzībai arī nākotnē. Viņš norādīja, ka tiek darīts viss, lai Ukraina šajā karā uzvarētu. Valstij tiek piegādāts bruņojums, it īpaši gaisa aizsardzības sistēmas un cita veida militārā palīdzība. Tāpat tiek sniegta palīdzība, lai atjaunotu sagrauto enerģētikas un citu kritisko infrastruktūru.

"Mums ir uzstājīgi jāpieprasa Krievijai izvest visus karaspēkus no Ukrainas un apņemties maksāt reparācijas. Mums ir jāsauc Krievija pie atbildības par pastrādātajām šausmām un kara noziegumiem. Uzbrūkot Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai, Krievija mēģina radīt haosu, apjukumu Ukrainā, ievainot iedzīvotājus un turpināt radīt bēgļu plūsmas. Ukrainai ir nepieciešami transformatori, slēdži, ģeneratori, kas ir svarīgi, lai cilvēkiem mājās būtu siltums un elektrību, lai viņi varētu pārdzīvot šo ziemu," žurnālistiem sacīja Lietuvas prezidents.

Viņš uzsvēra, ka stratēģiskās infrastruktūras projekti - desinhronizācija no tā dēvētā "Brell" elektroapgādes loka un "Rail Baltica" - prasa no Baltijas valstīm ieguldījumus arī reģiona drošības stiprināšanā. Viņa ieskatā, lai atvienotos no "Brell" tīkla un pieslēgtos kontinentālās Eiropas elektroapgādes tīklam, jāpaveic visi darbi, jo no tā ir atkarīga Baltijas valstu drošība.

Lietuvas prezidents atzīmēja, ka ir jāpaātrina šo projektu īstenošana. Turklāt Baltijas valstīm ir "jāpārcērt saites" ar Krieviju un jāsamazina tai iespējas šantažēt valstis ar enerģiju. Pēc Nausēdas domām, Baltijas valstīm ir pēc iespējas ātrāk jāatslēdzas no "Brell" loka un jāpārtrauc iegādāties no Krievijas naftu un gāzi, ko Lietuva ir gatava paveikt 2024.gada februārī, savukārt atslēgšanās no "Brell" loka varētu notikt 2023.gada augustā. Viņš uzsvēra, ka Lietuva ir paveikusi mājasdarbu, lai to varētu izdarīt arī tehniski, taču tagad ir pienācis laiks pieņemt kopīgu politisku lēmumu, ka 2024.gadā valstis kļūst enerģētiski neatkarīgas.

Latvijas Valsts prezidents uzsvēra, ka šogad Baltijas valstis ir saskārušās ar pavisam jauniem izaicinājumiem, kādi vēl nebija pagājušajā gadā. Prezidentu uzmanības centrā bija drošības jautājums un izaicinājumi. Levits uzsvēra, ka NATO ir palielinājusi savu klātbūtni Austrumu flangā, jo īpaši Baltijas valstīs.

"Mēs pārrunājām to, kā NATO turpmāk šeit darbosies, kā palielinās savu klātbūtni Igaunijā, Latvijā, Lietuvā. Mēs runājām arī par to, kas mums pašiem ir jādara, lai uzlabotu drošības situāciju. Atgādināšu, ka mēs pēc NATO Madrides samita esam pieņēmuši lēmumu būvēt jaunu poligonu. Tas ir liels uzdevums, lai varētu uzņemt brigādes lieluma NATO kaujas grupu," sacīja Levits.

Viņš akcentēja arī "Rail Baltica" nozīmi - ja primāri tas bija ekonomisks projekts un svarīgs Baltijas valstu attīstībai, tad tagad tas ir kļuvis arī par militāri stratēģisku projektu, sacīja Latvijas pirmā persona.

"Mēs darīsim visu, lai "Rail Baltica" projektu pabeigtu pēc iespējas ātrāk. Tas pats attiecas uz elektrības tīkla desinhronizāciju, kas paredzēta 2025.gadā. Mēs centīsimies to paveikt ātrāk, lai nodrošinātu mūsu enerģētisko neatkarību no Krievijas," teica Levits.

Savukārt Igaunijas prezidents norādīja, ka sadarbība starp Baltijas valstīm ļauj vieglāk pārvarēt šī brīža grūtības un cīnīties ar draudiem, kā arī izveidot un nodrošināt iedzīvotājiem pārtikušāku un drošāku nākotni. Kariss aicināja apzināties, ka esam pakļauti milzīgiem apdraudējumiem.

Viņš uzsvēra, ka nepieciešams atjaunot mieru Eiropā, un to var panākt tikai palīdzot Ukrainai uzvarēt karā. Kariss atzīmēja, ka Krievijas uzbrukumiem Ukrainas iedzīvotājiem ir jāpieliek punkts. Viņš atsaucās uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sacīto, ka jāatjauno miers un taisnīgums.

"Eiropas un transatlantisko partneru attieksme pret Krieviju nepārprotami tika pausta NATO Madrides samita laikā. Tas tika pateikts arī samita deklarācijā, kurā pieprasīts Krievijai nekavējoties pārtraukt karu Ukrainā un izvest savus spēkus, jo Krievija ir lielākais tiešais drauds aliansei, mieram un stabilitātei Eiroatlantiskajā reģionā," pauda Igaunijas prezidents.

Viņš sacīja, ka enerģētikas drošība Baltijas valstīm ir izdzīvošanas jautājums ne tikai ziemas mēnešos, bet arī tālākā nākotnē. Kariss norādīja, ka Lietuva, Igaunija, Latvija turpinās cieši sadarboties, lai enerģētikas infrastruktūras drošība ir pilnībā garantēta un Baltijas valstis var atslēgties no "Brell" tīkla.

"Mēs atradīsim veidus, kā kopīgiem spēkiem padarīt mūsu enerģētikas sistēmu noturīgāku nākotnē. Ir jau iezīmēti konkrēti projekti, lai to panāktu. Svarīgi ir pilnībā īstenot "Rail Baltica" projektu, kas mainīs reģiona tautsaimniecību, un tam būs pievienotā vērtība, jo tas nodrošinās militāro mobilitāti un ātrāku NATO spēku nokļūšanu krīzes situācijās šajā reģionā," žurnālistiem teica Igaunijas prezidents.

LETA jau rakstīja, ka šodien Rīgas pilī notika ikgadējā Baltijas valstu prezidentu tikšanās.