Rīgas osta: kravu plūsmas vairs nebūs tādas, kādas tās bija pirms kara

Šis gads ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā ir parādījis, ka, visticamāk, kravu plūsmas nekad, vai vismaz pārskatāmā nākotnē, vairs nebūs tādas, kādas tās bija pirms kara, aģentūrai LETA norādīja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Viņš pauda, ka 2022.gads vērtējams kā stabils, jo neskatoties uz visiem ģeopolitiskajiem satricinājumiem, ostā pārkrauto kravu apjoms salīdzinājumā ar 2021.gadu ir pieaudzis.

"Ostu darbība vienmēr ir bijusi ekonomikas spogulis, līdz ar to jebkuras izmaiņas tirdzniecībā un preču pārvadājumos ietekmē arī Rīgas ostu. Pēdējie trīs gadi ir bijuši izaicinājumu pilni visām nozarēm. Tomēr, ja pandēmijas kontekstā mēs runājām par nozares spēju atgriezties pie ierastās kārtības, tad 2022.gads ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā ir parādījis, ka visticamāk kravu plūsmas nekad, vai vismaz pārskatāmā nākotnē, vairs nebūs tādas pašas kā iepriekš," pauda Zeltiņš.

Viņš norādīja, ka 2022.gadā osta un tās termināļi saskārās ar milzīgiem izaicinājumiem. Tas ietvēra spēju atrast jaunas kravas un jaunus kravu tirgus, turklāt būt elastīgiem un attiecīgi pārveidot infrastruktūru pašlaik ir atslēgas jautājumi daudzu ostas termināļu dienas kārtībā.

Zeltiņš uzsvēra, ka gads ir rādījis, ka Rīgas osta ir gatava izaicinājumiem. "Krievijas tranzīta ogļu vietā pamazāk ienāk ogles no Kazahstānas, Āfrikas un citām ogļu ieguves vietām pasaulē. Krievijas tranzīta minerālmēslu vietā ostā izveidota ražotne Norvēģijas minerālmēslu fasēšanai," norādīja Zeltiņš, piebilstot, ka, protams, pašreizējie apjomi vēl nespēj kompensēt kādreizējo tranzīta plūsmu, tomēr iesākums ļauj ar cerību raudzīties nākotnē.

Šogad Rīgas ostā atgriezās ogļu pārvadājumi. Eiropas valstīm meklējot alternatīvus risinājumus Krievijas oglēm, kā arī Rīgas ostas pārvaldei un komersantiem aktīvi darbojoties jaunu sadarbības partneru un piegāžu ķēžu meklējumos Rīga pakāpeniski ir kļuvusi par ostu, kur ogļu kravas tiek gan atvestas gan aizvestas ar kuģiem. Šis gads ir prasījis intensīvu Rīgas ostas termināļu darbu, meklējot jaunus sadarbības partnerus, kā arī ieviešot jaunus risinājumus loģistikas procesos un kravu pārkraušanā.

Tāpat šogad pieaugusi caur ostu sūtīto konteinerkravu plūsma. Decembra sākumā jau ir pārsniegts visā pagājušajā gadā pārkrauto konteineru apjoms. Ostas pārvaldē skaidro, ka pieaugumu saistīts ar pandēmijas ietekmes samazināšanos pašā gada sākumā, bet galvenokārt ar kara dēļ izjauktām loģistikas ķēdēm un alternatīvu konteineru piegāžu ceļu veidošanu caur Rīgas ostu.

Ostas lielākā kravu grupa joprojām ir mežsaimniecības kravas, tomēr to apjoms ir mazāks nekā pērn, kas skaidrojams gan ar resursu nepietiekamību, gan izmaksu sadārdzināšanos, gan arī to, ka, kāpjot vispārējām izmaksām, eksporta tirgos sarūk ekonomiskā aktivitāte.

Brīvostā arī skaidroja, ka pēdējo gadu periodā Rīgas ostā vērojama stabila lauksaimniecības produktu kravu pieauguma tendence. To veicinājusi ostas termināļu darbība pārkārtojot darbību un pielāgojot infrastruktūru lauksaimniecības kravu kraušanai, kā arī Latvijas lauksaimnieku ienākšana ostā, 2021.gadā Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai LATRAPS iegādājoties ostas termināļa SIA "Alpha osta" kapitāla daļas. Rezultātā kopš 2018.gada Rīgas ostā par vairāk nekā 2,5 reizēm pieaudzis labības un lauksaimniecības produktu kravu īpatsvars, 2021.gadā sasniedzot 2,94 miljonus tonnu.

Šogad Rīgas ostas lauksaimniecības kravu apgrozījuma rādītāji saglabāsies pērnā gada līmenī. Lauksaimniecības kravu segmentā gads iezīmējas ar ostas pārvaldes un ostas komersantu aktīvu iesaistīšanos alternatīvu Ukrainas lauksaimniecības produktu eksporta ceļu meklējumos un dažādu pavisam jaunu kravu veidu un piegāžu ķēžu veidošanā. Bez tradicionālajām graudaugu, rapša un pākšaugu kravām, šogad ienāca vairāki kuģi ar Brazīlijas cukuru, kas pēc tam tika nosūtīts uz Uzbekistānu.

Rīgas osta ir lielākā osta Latvijā pēc pārkrauto kravu apjoma.