Meklē iespējas ietaupīt līdzekļus Dziesmu un deju svētku rīkošanai

XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII deju svētku rīkotājs - Latvijas Nacionālais kultūras centrs - meklē iespējas, kā ietaupīt līdzekļus svētku rīkošanai, sacīja svētku izpilddirektore Daina Markova.

Viņa norādīja, ka kopējais svētku izdevumu budžets ir 15,5 miljoni eiro, no tiem 6,5 miljoni eiro ir valsts finansējums, bet biļešu ieņēmumi plānoti 3,5 miljonu eiro apmērā, līdz ar to svētku rīkošanai nepietiek piecu miljonu eiro.

Markova sacīja, ka LNKC ir informējis Kultūras ministriju par nepieciešamo finansējumu, jo bez papildus naudas svētku norise būs būtiski apgrūtināta. Vienlaikus vņa atzīmēja, ka līdztekus notiek darbs pie dažādiem svētku norises scenārijiem, tostarp arī pie scenārija, ka visu iecerēto īstenot var neizdoties.

"Vēl viena iespēja ietaupīt līdzekļus ir samazināt dalībnieku labbūtību, ko mēs nekādā ziņā negribam pieļaut. Dziesmu svētku norises ietvaru, arī visu, kas attiecas uz dalībniekiem, finansējumu, nosaka Dziesmu un deju svētku likums," pauda Markova.

Viņa atzīmēja, ka svētku rīkotāji negrib atteikties ne no viena pasākuma, un visa komanda strādā ar katru projektu individuāli, lai pēc iespējas optimizēt izmaksas. Pēc svētku izpilddirektores paustā, ja gribētu gūt lielus ietaupījumus, būtu jāatsakās no lielajiem notikumiem, kas tieši saistīti ar ēdināšanas, izmitināšanas un sabiedriskā transporta izmaksām.

"Taču tas būtu nekorekti pret nozari, pret ikvienu, kas gatavo visu svētku repertuāru, un koncertu mākslinieciskajiem vadītājiem. Būtībā jau šobrīd notiek intelektuālas investīcijas pilnīgi visos projektos, un šo projektu atcelšana radītu milzīgu negatīvu rezonansi un sekas visā svētku kopienā. Tāpēc šo scenāriju nekādā ziņā neuzskatām par pieļaujamu," teica Markova.

Taujāta, vai un kā svētku finansēšanā piedalās pašvaldības, izpilddirektore skaidroja, ka svētku process balstās uz trīs vaļu - dalībnieku un kolektīvu vadītāju, valsts un pašvaldības - iesaisti. Pēc Markovas paustā, pašvaldības svētku procesā piedalās visu laiku, arī periodā starp svētkiem, nodrošinot kolektīvu nepārtrauktu darbību - tās ir gan mēģinājumu telpas, gan tērpi dalībniekiem, gan atalgojums kolektīvu vadītājiem. Pašvaldības sedz arī transporta izmaksas dalībnieku nokļūšanai uz svētkiem. Valsts sedz dalībnieku ēdināšanas un izmitināšanas izmaksas svētku laikā, kā arī pašu svētku norisi.

Atbildot uz jautājumu, kas šajos svētkos būs īpašs, Markova uzsvēra, ka dziesmu svētki ir Latvijas sabiedrības un reizē vēsturisko kontekstu spogulis. Nākamvasar gaidāmie svētki notiks tradīcijas 150 gadu jubilejas zīmē, bet reizē tie būs pēcpandēmijas dziesmu svētki, kuriem gatavošanās notiek "asiņaina kara" laikā Ukrainā.

"Šajā laikā mums ir svarīgi apzināties tradīcijas, līdzdarbības spēku un jādod impulsi dziesmu svētku turpinājumam, līdz ar to gaidāmas daudzas virsdiriģentu un virsvadītāju debijas, skanēs jaundarbi, tapušas daudzas jaunas deju kompozīcijas," teica svētku izpilddirektore.

Viņas ieskatā, dziesmu svētki ir kopā būšanas un kopā jušanas laiks, kuru gaida visi iesaistītie, un iesaistīto ir daudz, jo ne velti dziesmu svētki ir viens no lielākajiem sadarbības paraugiem visos sabiedrības slāņos.

Markova norādīja, ka arī mākslinieciski būs spilgti notikumi. Mežaparka estrādē jeb Sidraba birzī notiks koru lielkoncerts "Tīrums. Dziesmas ceļš" un noslēguma koncerts "Kopā augšup".

Svētkos notiks arī divi vērienīgi latviešu skatuviskās dejas koncerti - "Mūžīgais dzinējs" un "Balts" -, būs pūtēju orķestra lielkoncerts un zaļumballe, vērienīgs kokļu mūzikas koncerts.

Kopumā svētku laikā notiks vairāk nekā 60 pasākumi un koncerti daudzās vietās Rīgā - Mežaparka estrādē, Daugavas stadionā, "Arēnā Rīga", Ķīpsalas hallē, Latviešu biedrības namā, Viestura un Vērmanes dārzā, Rīgas Krievu teātrī, Latvijas Nacionālajā operā, Latvijas Universitātē, Rīgas Domā, "Hanzas peronā" un Rīgas dievnamos.