Dalībvalstis Briselē lems par zvejas tiesībām ES un citos ūdeņos

Rīga, 11.dec., LETA. Šodien un rīt, 12.decembrī, Briselē notiks Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēde, kurā plānots panākt politisku vienošanos par zvejas tiesībām 2023.gadam ES un citos ūdeņos, kā arī par konkrētiem dziļūdens sugu krājumiem 2023. un 2024.gadam, aģentūru LETA informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Rīga, 11.dec., LETA. Šodien un rīt, 12.decembrī, Briselē notiks Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēde, kurā plānots panākt politisku vienošanos par zvejas tiesībām 2023.gadam ES un citos ūdeņos, kā arī par konkrētiem dziļūdens sugu krājumiem 2023. un 2024.gadam, aģentūru LETA informē Zemkopības ministrijā (ZM).

ZM informē, ka Latvijas delegāciju vadīs ZM valsts sekretārs Raivis Kronbergs, bet vienošanās attieksies uz ES ūdeņiem un ūdeņiem, kas nav ES ūdeņi Atlantijas okeānā, Ziemeļjūrā, Vidusjūrā un Melnajā jūrā.

Kā norāda ministrijā, Eiropas Komisija (EK) 28.oktobrī nāca klajā ar regulas priekšlikumu noteikt kopējo pieļaujamo nozveju vērtīgākajiem, kā arī apdraudētākajiem zivju krājumiem un sadalīt to kvotās noteiktām dalībvalstīm ES ūdeņos un kas nav ES ūdeņi.

Regulas priekšlikums paredz kvotu sadali dalībvalstīm saskaņā ar relatīvās stabilitātes principu. Bez krājumiem, kurus ES pārvalda autonomi, regulas priekšlikums aptver kopīgus krājumus, kurus tā pārvalda kopā ar Norvēģiju, Lielbritāniju un Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas piekrastes valstīm, kā arī zvejas iespējas, kuras izriet no panāktās vienošanās reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās.

ZM uzsver, ka Latviju regulas priekšlikumā satrauc ierosinājums par sešu mēnešu zušu zvejas lieguma ieviešanu visās to dzīves stadijās, kā arī jau vairākus gadus Latvijai svarīgs ir jautājums par Latvijas zvejniekiem nozīmīgo sniega krabju zveju Svalbārā.

Ministrijā norāda, ka, lai gan regula paredz šādas iespējas, Latvijas zvejas kuģiem tās nav iespējams īstenot sakarā ES un Norvēģijas savstarpējo nesapratni sniega krabju zvejas jautājumā.

Tāpat ES dalībvalstu pārstāvji diskutēs par pašreizējo situāciju ar Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskajiem plāniem dalībvalstīs un dalīsies ar informāciju par situāciju lauksaimniecības tirgū. Vienlaikus dalībvalstu pārstāvji turpinās diskutēt par risinājumiem situācijas stabilizēšanai lauksaimniecības un pārtikas sektorā saistībā ar Krievijas agresīvo un nepamatoto iebrukumu Ukrainā.

ZM norāda, ka pēc Latvijas KLP stratēģiskā plāna apstiprināšanas 11.novembrī, pašlaik notiek intensīvs darbs pie nacionālo normatīvo dokumentu izstrādes.