Katrs otrais domā, ka spētu atpazīt infarkta pazīmes

Gandrīz katrs otrais jeb 48% Latvijas iedzīvotāju sliecas domāt, ka spētu atpazīt akūta miokarda infarkta pazīmes, kamēr 43% simptomus atpazīt nevarētu, pavēstīja "Benu aptiekas" pārstāvji, atsaucoties uz Veselības monitoringa datiem, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS.

Attiecībā uz insultu - tā pazīmes daļēji vai pilnībā atpazīt spētu 61% aptaujāto, tās drīzāk nevarētu atpazīt 32%, bet vēl 7% konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Aptaujas dati rāda, ka gan insulta, gan infarkta pazīmes kopumā biežāk atpazīt spētu sievietes. Infarkta pazīmes spētu atpazīt 50% sieviešu un 46% vīriešu, bet insultu - 63% sieviešu un 59% vīriešu.

Pēc respondentu vecuma infarkta un insulta pazīmes visbiežāk spētu atpazīt vecāka gadagājuma cilvēki - vecumā no 64 līdz 75 gadiem infarktu spētu atpazīt 59%, bet insultu - 73%. Starp visām vecuma grupām visretāk infarkta un insulta pazīmes spētu atpazīt iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem - viņu vidū infarkta pazīmes atpazītu 38%, bet insultu - 49%.

Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka akūts miokarda infarkts ir pēkšņa un kritiska asins plūsmas samazināšanās kādā no sirds muskuļa daļām, kas lielākoties rodas tad, ja, piemēram, ar trombu, tiek nosprostota sirds muskuli apasiņojoša artērija un asins plūsma uz kādu no sirds muskuļa daļām samazinās vai pat apstājas. Tā rezultātā sirds muskuļu audos rodas skābekļa trūkums. Ja skābekli saturošo asiņu plūsma netiek ātri atjaunota, var rasties paliekošs bojājums un iestāties nāve.

Ir jābūt īpaši uzmanīgiem, ja parādījušās jebkāda veida pēkšņas sāpes krūtīs, mugurā, rokās vai apakšžoklī. Iestājas elpas trūkums, svīšana, sirdsklauves, trauksme, nāves bailes, galvas reibonis, pārmērīgs nogurums, slikta dūša, vemšana.

Svarīgi atcerēties, ka akūts miokarda infarkts var noritēt arī bez izteiktām sāpēm.

Savukārt insults ir pēkšņi galvas smadzeņu asins apgādes traucējumi, kas izraisa smadzeņu bojājumu. Insulta pazīmes ir vienas ķermeņa puses paralīze, notirpums, vājums, asimetriska seja, grūtības runāt vai saprast citu teikto, redzes traucējumi, reibonis, līdzsvara un koordinācijas traucējumi.

Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS, decembrī aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus.