Prezentēs datus par Latvijas krievvalodīgajiem pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā

Nākamajā nedēļā, 18.jūnijā, Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki prezentēs jaunākos aptaujas datus par Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju politiskajiem uzskatiem, politisko uzvedību un mediju lietojumu pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, aģentūrai LETA pavēstīja LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

Viņš atklāj, ka šogad pavasarī veiktās Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju aptaujas dati ne vien liecina par pieaugošu nenoteiktību un nepārliecinātību saistībā ar sensitīviem un strīdīgiem jautājumiem Latvijā un pasaulē, bet arī atklāj pielāgošanās stratēģijas un jaunās realitātes izpratnes mehānismus šajā iedzīvotāju grupā.

Pēc Kaprāna teiktā, aptaujas rezultāti izgaismo Latvijas rusofonās minoritātes ģeopolitiskos priekšstatus, pašcenzūru un attieksmi pret sociālo kontroli, politiskā aktīvisma potenciālu, kā arī mediju lietošanas paradumu maiņu.

Pasākumā 18.jūnijā Kaprāns stāstīs par rusofono iedzīvotāju priekšstatiem par Krievijas iebrukumu Ukrainā. LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Oksana Žabko skaidros Latvijas krievvalodīgo īstenotās pašcenzūras prakses un sociālās kontroles mehānismus. Savukārt LU tenūrprofesore Inta Mieriņa analizēs Latvijas krievvalodīgo politisko līdzdalību un tās izaicinājumus. Tikmēr RSU vadošais pētnieks Jānis Juzefovičs un LU pētniece Anastasija Tetarenko-Supe skaidros, kā mainījušies krievvalodīgo iedzīvotāju mediju lietošanas paradumi un attieksme pret medijiem pēc 2022.gada.

Aptaujas rezultātu prezentācija 18.jūnijā plkst.12 notiks Rīgā, Konrāda Adenauera fonda telpās.

Aptauja īstenota LU un RSU projektā "Baltijas krievvalodīgā identitāte pārmaiņu gaidās: politiskā uzvedība, robežu veidošana un mediju prakses pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā". Šī trīsgadīgā projekta mērķis ir analizēt Latvijas un Igaunijas rusofonās identitātes dinamiku Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā gaismā.

Projektu finansiāli ir atbalstījusi Latvijas Zinātnes padome ar Fudmentālās un lietišķo pētījumu programmas starpniecību. Aptaujas īstenošanu Latvijā un Igaunijā ir atbalstījis Konrāda Adenauera fonds.