Valdība lems par ukraiņu bēgļu atbalsta plānu 2023.gadam

Rīga, 6.dec., LETA. Valdība otrdien lems par pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas iedzīvotājiem Latvijā 2023.gadā.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka pasākuma plāna kopējās izmaksas ir 215 miljoni eiro, no tiem papildus nepieciešami 204 miljoni eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, savukārt 1,26 miljoni eiro - no piešķirtā budžeta. Ārvalstu finanšu instrumentos plānots rast nepilnus 10 miljonus eiro. Plāna izstrādei un finanšu aprēķinu veikšanai tiek pieņemts, ka provizoriski 2023.gadā Latvijā no jauna ieradīsies 40 000 Ukrainas civiliedzīvotāji.

Valdības lēmuma projekts paredz, ka attiecībā uz valsts budžeta naudu ministrijām būs jāiesniedz valdībā rīkojuma projekti par finanšu līdzekļu piešķiršanu. Vienlaikus valdība lems par atļaujas došanu institūcijām, ja nepieciešams, veikt finansējuma pārdales starp pasākumiem un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem.

Savukārt pašvaldību institūcijas pasākumu plāna īstenošanai nepieciešamos līdzekļus varēs pieprasīt atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma prasībām. Šis likums paredz, ka pašvaldība reizi mēnesī iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) pārskatu par izdevumiem, kas saistīti ar bēgļiem sniegto atbalstu.

Tikmēr VARAM reizi mēnesī kompensē pašvaldībām izdevumus, pieprasot valsts budžeta līdzekļus no finansējuma neparedzētiem gadījumiem.

Pagājušajā nedēļā apkopotā Iekšlietu ministrijas informācija liecināja, ka līdz šim pašvaldībās pēc palīdzības vērsušies 34 964 bēgļi, no kuriem lielākā daļa ir sievietes un nepilngadīgie. Ar pašvaldību palīdzību patlaban faktiski izmitināti 11 535 bēgļi. 37 262 cilvēki saņēmuši termiņuzturēšanās atļaujas. 7246 cilvēki nodibinājuši darba tiesiskās attiecības Latvijā.

Kara bēgļi no Ukrainas Latviju pamatā izmanto tranzītam un mūsu valstī nav vērojams pastiprināts bēgļu pieplūdums, pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Trofimovs norādījis, ka bēgļi pamatā tiek reģistrēti uz ārējās robežas, bet tie cilvēki, kuri šķērsojuši Eiropas Savienības iekšējo robežu pēcāk parādās statistikā, ja viņi pietiekušies sociālajai palīdzībai Latvijā. Trofimovs uzsvēris, ka Eiropā bēgļiem ir paredzēta pagaidu aizsardzība, tāpēc viņiem ir iespēja ceļot netraucēti.

Trofimovs savukārt aģentūrai LETA norādīja, ka, saskaņojot aktualizēto bēgļu atbalstu plānu nākamajam gadam, neviena ministrija nav iesniegusi izmaiņas par atbalsta samazināšanu, līdz ar to nākamgad bēgļiem atbalsts paliks līdzšinējā apmērā.