Latvijas jaunieši visbiežāk vēlētos strādāt humanitārajās jomās (+VIDEO)

Pārliecība par nākotnes karjeru jauniešiem ir samērā zema.

32% Latvijas jauniešu neplāno pēc vidusskolas vai tehnikuma pabeigšanas sākt studijas, liecina izglītības ekspertu un Latvijas Izglītības akseleratora veiktais pētījums. Starp tiem jauniešiem, kuri plāno studēt, biežāk par labu augstākajai izglītībai lemj vidusskolu absolventi – augstāko izglītību plāno iegūt 78% vidusskolēnu un 42% tehnikumu audzēkņu.

Šī ir līdz šim lielākā Latvijā veiktā karjeras izglītības aptauja. Tajā 2024. gada nogalē tika aptaujāti 6032 jaunieši no vidusskolām un tehnikumiem visā Latvijā.

Zēni ir pārliecinātāki nekā meitenes

Pētījums liecina, ka jauniešiem iztrūkst saikne starp izglītības sistēmu un darba tirgu. Tikai 28% vidusskolēnu ir pārliecināti, ka mācību saturs atbilst viņu nākotnes darba un karjeras vajadzībām.

Tehnikumu audzēkņi ir pārliecinātāki – 46% redz mācība satura noderīgumu nākotnes karjerā, tomēr rezultāts ir salīdzinoši zems.

Likumsakarīgi, ka arī pārliecība par nākotnes karjeru jauniešiem ir samērā zema. Tikai 40% norāda, ka jūtas ļoti vai drīzāk pārliecināti pieņemt lēmumus par
savu nākotnes karjeru, taču interesanti, ka zēni ir daudz pārliecinātāki nekā meitenes – 47% zēnu ir skaidrība par savu nākotnes karjeru, kamēr meiteņu grupā tie ir tikai 33%. Turklāt tikai 19% vidusskolas vecuma jauniešu jebkad ir bijusi saruna ar karjeras konsultantu.

Stereotipi arvien ir dzīvi

No tiem jauniešiem, kuri plāno turpināt studijas augstskolā, katrs ceturtais vēl nezina, kurā augstskolā gribētu studēt. Taču jauniešu karjeras plāni raisa bažas par talantu pieejamību nākotnes darba tirgū.

Kamēr darba devēji jau ilgstoši ceļ trauksmi par augsti kvalificēta darbaspēka trūkumu zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) jomās, aptaujas dati rāda, ka jaunieši visbiežāk vēlētos strādāt humanitārajās jomās.

Uzņēmējdarbības, finanšu un ekonomikas nozarēs strādāt vēlas vien 23% jauniešu. Šīm jomām seko medicīna, veselība, sociālā palīdzība un psiholoģija (22%), kā arī māksla, mūzika, dizains un radošā industrija (19%). IKT jomā vēlas strādāt 14% jauniešu, tikai 8% jauniešu savu karjeru redz fizikas, materiālzinātnes, matemātikas, statistikas jomās, un vien 7% jauniešu izrāda interesi strādāt tādās jomās kā ķīmiskā rūpniecība, ķīmija, farmācija, biotehnoloģijas un vide.

Šajos datos joprojām redzama arī izteikta stereotipiska dzimuma dalījuma tendence nozaru izvēlē. Zēni biežāk nekā meitenes izvēlas IKT jomu – attiecīgi 22% zēnu un 5% meiteņu, kamēr 35% meiteņu un 8% izvēlas zēnu medicīnu, veselību un sociālo palīdzību.

Savukārt mākslas, mūzikas un radošo industriju izvēlas 27% meiteņu un 10% zēnu.