Latvijas izglītības sistēmai ir jāpielāgojas darba tirgus realitātei (+VIDEO)

Viens no izaicinājumiem tuvākajos gados joprojām būs tautsaimniecības izaugsmes vajadzībām atbilstošu kompetenču trūkums.

Latvijas Izglītības akselerators nācis klajā ar līdz šim Latvijā lielākās karjeras izglītības aptaujas rezultātiem, kurā 2024.gada nogalē tika aptaujāti 6032 jaunieši no vidusskolām un tehnikumiem visā Latvijā. Rezultāti paver skaudru ainu par karjeras izglītības jomu - tikai 19% vidusskolas vecuma jauniešu jebkad ir bijusi saruna ar karjeras konsultantu.

Saskaņā ar izglītības uzņēmuma "Edurio" datiem Latvijas Izglītības akseleratora pētījuma ietvaros 32% jauniešu neplāno pēc vidusskolas vai tehnikuma pabeigšanas uzsākt studijas. Starp tiem jauniešiem, kas plāno studēt, biežāk par labu augstākajai izglītībai lemj vidusskolu absolventi - 78% vidusskolēnu plāno iegūt augstāko izglītību, kamēr no tehnikumiem tie ir vien 42% jauniešu. Jauniešiem iztrūkst saikne starp izglītības sistēmu un darba tirgu. Tikai 28% vidusskolēnu ir pārliecināti, ka mācību saturs atbilst viņu nākotnes darba un karjeras vajadzībām. Tehnikumu audzēkņi ir pārliecinātāki - 46% redz mācība satura noderīgumu nākotnes karjerā, tomēr rezultāts ir salīdzinoši zems. Likumsakarīgi, ka arī pārliecība par nākotnes karjeru jauniešiem ir samērā zema. Tikai 40% norāda, ka jūtas ļoti vai drīzāk pārliecināti pieņemt lēmumus par

savu nākotnes karjeru, taču interesanti, ka zēni ir daudz pārliecinātāki nekā meitenes - 47% zēnu ir skaidrība par savu nākotnes karjeru, kamēr meiteņu grupā tie ir tikai 33%.

Latvijas Izglītības akselerators tuvāko divu gadu laikā plāno ieviest vairākas aktivitātes skolās, sadarbojoties ar publisko un privāto sektoru, lai mudinātu vairāk jauniešu veikt pārdomātas karjeras izvēles un nodrošinātu jauniešu konkurētspēju darba tirgū, īpaši fokusējoties uz STEM prasmju veicināšanu. Fonda "AUGT" padomes priekšsēdētājs, banķieris Lauris Mencis uzskata: "Latvijas izglītības sistēmai šobrīd ir jāpielāgojas darba tirgus realitātei. Viens no darba devēju galvenajiem izaicinājumiem tuvākajos gados joprojām būs tautsaimniecības izaugsmes vajadzībām atbilstošu kompetenču trūkums darba tirgū, tāpēc jauniešu mērķtiecīga virzīšana karjeras izglītības procesā nav tikai skolu, bet arī uzņēmumu atbildība. Ar ciešu sadarbību starp izglītības sistēmu un darba devējiem mēs varam palīdzēt jauniešiem gan rast jaunu motivāciju mācību procesam, gan pieņemt pārdomātus lēmumus, kas atbilst gan viņu interesēm, un ilgtermiņā - arī darba tirgus vajadzībām."

No tiem jauniešiem, kas plāno turpināt studijas augstskolā, katrs ceturtais vēl nezina, kurā augstskolā gribētu studēt. Taču jauniešiem saistošākās jomas karjerai nākotnē turpina raisīt bažas par talantu pieejamību nākotnes darba tirgū. Kamēr darba devēji jau ilgstoši ceļ trauksmi par augsti kvalificēta darbaspēka trūkumu STEM jomā, aptaujas dati parāda, ka jaunieši visbiežāk vēlētos strādāt humanitārajās jomās. Uzņēmējdarbības, finanšu un ekonomikas nozarēs strādāt vēlas 23% jauniešu; tam seko medicīna, veselība, sociālā palīdzība un psiholoģija ar 22%, kā arī māksla, mūzika, dizains un radošā industrija ar 19%. IKT jomā vēlas strādāt 14% jauniešu, tikai 8% jauniešu savu karjeru redz fizikas, materiālzinātnes, matemātikas, statistikas jomās, un vien 7% jauniešu izrāda interesi strādāt tādās jomās kā ķīmiskā rūpniecība, ķīmija, farmācija, biotehnoloģijas un vide. Šajos datos joprojām redzama arī izteikta stereotipiska dzimuma dalījuma tendence nozaru izvēlē. Zēni biežāk izvēlas IKT jomu nekā meitenes - 22% zēnu un 5% meiteņu, kamēr 35% meiteņu, salīdzinot ar 8% zēnu, izvēlas medicīnu, veselību un sociālo palīdzību, kā arī 27% meiteņu izvēlas mākslas, mūzikas un radošo industriju, salīdzinot ar 10% zēnu.

Latvijas Izglītības akselerators ir Pasaules Ekonomikas foruma iniciēts projekts, kas tiek īstenots daudzviet pasaulē, veicinot publiskā un privātā sektora ciešu sadarbību izglītības jautājumu risināšanā. Projekta mērķis ir veicināt publiskā un privātā sektora ciešu sadarbību izglītības jautājumu risināšanā. Trīs gadu darbības laikā ir plānots īstenot vismaz piecas aktivitātes, to īstenošanā iesaistot vismaz 50 dalīborganizācijas.