Krievija grib gūt labumu no Rietumu vēlmes pēc sarunām, cenšoties likt Rietumu politiķiem sajust nepieciešamību piekāpties Maskavai, vilinot to pie sarunu galda, jaunākajā analīzē par Krievijas iebrukumu Ukrainā norāda ASV Kara studiju institūts (ISW).
Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam piektdien bija telefonsaruna ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu, kurā viņš nepatiesi apgalvoja, ka finansiālā un militārā palīdzība Ukrainai rada situāciju, kurā Kijiva kategoriski noraida sarunas, atgādina ISW. Savukārt Šolcs norādījis, ka jebkādam konflikta diplomātiskajam risinājumam jāietver Krievijas karaspēka izvešana no Ukrainas teritorijas.
ISW Putina retoriku iepriekš vērtēja kā pazīmi tam, ka viņš nav ieinteresēts nopietnās sarunās ar Ukrainu un saglabā maksimālos kara mērķus. To, ka Putins, kā arī viņa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs un ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atgriezušies pie sarunu tēmas, eksperti skaidro ar vēlmi radīt Rietumos priekšstatu, ka Krievija ir jāievilina sarunās.
"Kremlis, visticamāk, vēlas radīt situāciju, kurā Rietumu amatpersonas piedāvās apsteidzošas piekāpšanās, cerot pārliecināt to uzsākt sarunas, pretī pirms tam nepieprasot no Krievijas ievērojamas piekāpšanās," norāda ISW. "Putina, Lavrova un Peskovs paziņojumi parāda, kādas ir vēlamās preventīvās piekāpšanās: finansiālās un militārās palīdzības samazināšana Ukrainai, Krievijas veiktās Ukrainas teritorijas aneksijas atzīšana un NATO un Rietumu militāro darbību ierobežojumi Eiropā."
Maskavai noderētu pagaidu pamiers, lai panāktu pauzi karadarbībā, taču Putins par šādu pamieru nav izrādījis lielu interesi, norāda eksperti. Kremlis turpina izvirzīt prasības, kas līdzinās pilnīgai Rietumu kapitulācijai, liekot saprast, ka Putins joprojām koncentrējas uz militāras uzvaras sasniegšanu. Bet lai panāktu preventīvas piekāpšanās, Krievija cenšas izmantot triecienus Ukrainas infrastruktūrai un to izraisīto humāno krīzi, teikts ISW apskatā.
ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien pirmo reizi pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā paziņoja, ka ir gatavs runāt ar Putinu, ja tas patiesi vēlas izbeigt karu.
"Esmu gatavs runāt ar Putinu, ja viņš patiesi izrāda ieinteresētību, kas apliecina, ka viņš meklē veidu, kā izbeigt karu. Pagaidām viņš to nav darījis," kopīgajā preses konferencē ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu norādīja Baidens.
Kopumā 25 valstis, tostarp arī Latvija, kuras Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT) lūgušas atļauju iesaistīties trešās puses statusā lietā "Ukraina pret Krieviju", vēl nav saņēmušas no ECT informāciju par to, vai šie lūgumi ir apmierināti, norādīja Ārlie...
Komentāri