Aptauja: 86% iedzīvotāju pauž gatavību iesaistīties un nepieļaut diskriminējošu attieksmi

Rīga, 3.dec., LETA. 86% iedzīvotāju pauž gatavību iesaistīties un nepieļaut diskriminējošu attieksmi, liecina pētījumu centra SKDS aptauja, kas tika veikta informatīvās kampaņas "Atvērtība ir vērtība" laikā.

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktore Zaiga Pūce informēja, ka kampaņa "Atvērtība ir vērtība" bijusi līdz šim ilgākā sabiedrības informēšanas kampaņa par saliedētības jautājumiem Latvijā, un tās laikā tika īstenoti 25 dažādi pasākumi diskriminācijai pakļauto grupu izglītošanai un motivēšanai.

Pūce norādīja, ka vienlaikus sociālekonomiskā personu integrācija nav iespējama, ja diskriminācijai pakļautās mērķa grupas netiek nodarbinātas, tāpēc kampaņā īpaši tika uzrunāti arī darba devēji, kopumā īstenojot 24 pasākumus darba devējiem, tajā skaitā izglītojošus seminārus.

Piecu gadu periodā dažādos pasākumos piedalījās vairāki tūkstoši darba devēju. Visvairāk apmeklētie semināri darba devējiem bija saistīti ar praktiskām tēmām, piemēram, darba vides pielāgošanu cilvēkiem ar invaliditāti vai par pieejamo valsts atbalstu, nodarbinot konkrētas sabiedrības grupas. Darba devēju interese un atsaucība liecina par to, ka iekļaušanas tēma ir ļoti aktuāla un būtiska, darba devēji labprāt izglītojas un cenšas rast aktuālu informāciju par iekļaujošas darba vides pilnveidošanas iespējām.

Pūce norādīja - lai gan teju 60% šogad aptaujāto uzskata, ka pašu iespējas ikdienā novērst atšķirīgu attieksmi ir niecīgas, sabiedrības izpratne par dažādību ir būtiski pieaugusi un sabiedrības sasniegtais priecē. SKDS dati liecina, ka 2017.gadā tikai piektā daļa jeb 20% iedzīvotāju neiebilda pret tādām diskriminācijas riskam pakļautajām grupām kā romi, bēgļi, cilvēki ar garīgiem traucējumiem un citiem kā kaimiņiem, kolēģiem vai draugiem, bet šogad jau 40% norāda, ka nav tādu sabiedrības grupu, ko viņi nevēlētos redzēt dzīvojam kaimiņos.

Tikmēr 86% iedzīvotāju pauda gatavību iesaistīties un nepieļaut diskriminējošu attieksmi. Pūce norādīja, ka pieaug to personu skaits, kuri šādu parādību saskata, un tas liecina par to, ka cilvēki aizvien vairāk tādus gadījumus atpazīst.

Tāpat viņa norādīja, ka pieaudzis arī to cilvēku skaits, kas uzskata, ka viņi personīgi var paveikt daudz vai drīzāk daudz, lai mazinātu ikdienas diskrimināciju, neiecietīgu attieksmi pret grupām, kas ar to saskaras. Ja 2017.gadā 12,4% aptaujāto pauda uzskatu, ka personīgi var paveikt daudz, tad 2022.gadā šādu gatavību pauda jau 20% iedzīvotāju, lai mazinātu ikdienas diskrimināciju, neiecietīgu attieksmi pret grupām, kas ar to saskaras.

Pieaugusi arī iedzīvotāju izpratne par diskriminācijas veidiem, ar kādiem saskaras diskriminācijas riskam pakļauto grupu pārstāvji. Ja 2017.gadā 22,5% aptaujāto pauda uzskatu, ka aptauja norādītās grupas nesaskaras ar diskrimināciju, tad šogad krietni kuplāks skaits aptaujāto cilvēku atzina, ka zina, ar kādiem neiecietīgas attieksmes, diskriminācijas gadījumiem ikdienā vai darbā saskaras romi (čigāni) - 28%, cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem - 27%, cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem - 26% un cilvēki ar citu seksuālo orientāciju - 24%.

Pūce atzina, ka gadu laikā nav uzlabojušies rādītāji jautājumā par to, vai cilvēki zina, kur vērsties, ja paši saskartos vai pamanītu neiecietīgu, diskriminējošu attieksmi. Nedaudz virs 50% no aptaujātajiem atzinuši, ka nezinātu, kur meklēt palīdzību un atbalstu.

Pētījuma dati arī liecina, ka jaunieši ir atvērtāki un viņu viedoklis vēl veidojas, tāpēc viena no kampaņas "Atvērtība ir vērtība" prioritārajām mērķauditorijām bija jaunieši, kuru izglītošanai tika īstenoti vairāk nekā 25 pasākumu, tostarp klātienes debates par dažādības tēmām visos Latvijas reģionos.

Pūce norādīja, ka piecos gados sabiedrība ir mainījusies. Ikdienas realitāte un notikumi pasaulē attieksmi maina, jo mainās vajadzības. Piemēram, darbaspēka nepietiekamība un arī karš Ukrainā daudziem licis uz saviem aizspriedumiem, piemēram, par patvēruma meklētājiem un bēgļiem, par cilvēkiem ar dažādu invaliditāti, paskatīties no citas puses.

Vienlaikus viņa atzina ka Latvijā trūkst kvalificēta darbaspēka, un aizvien vairāk darba devēju kļūst atvērtāki un saskata dažādību kā priekšrocību, dodot iespēju darba kolektīvā iekļauties dažādiem cilvēkiem, kā arī apzināti procesu vadot.

Latvijā šī ir pirmā tāda mēroga kampaņa par diskrimināciju, un tā iet roku rokā ar ilgtermiņa stratēģiju. Pūce norādīja, ka, redzot dažādu sabiedrības grupu mijiedarbību, ir būtiski nepārtraukti runāt par to, kāpēc dažādība svarīga.

Lai turpinātu iesākto diskriminācijas jautājumus, SIF turpinās arī tādas iniciatīvas kā darba devēju kustību "Dažādībā - spēks" un izglītojošus pasākumus darba devējiem par dažādības vadību, ieviešot jau padziļinātas programmas, informēja Pūce.