Meža nozares produkciju Latvija šogad deviņos mēnešos eksportēja 2,529 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas publiskotā informācija.
Tostarp koksne un tās izstrādājumi 2024.gada deviņos mēnešos eksportēti 2,229 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 1,5% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, un veidoja 88,2% (2023.gada deviņos mēnešos - 86,8%) no kopējās meža nozares produkcijas eksporta vērtības.
No koksnes un tās izstrādājumiem zāģmateriālu eksporta vērtība veidoja 599,218 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 10,1% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, kurināmās koksnes eksporta vērtība veidoja 453,331 miljonu eiro, kas ir kāpums par 0,4%, apaļo kokmateriālu eksporta vērtība pieaugusi par 14,4% un bija 294,653 miljoni eiro, bet saplākšņa eksporta vērtība samazinājusies par 3%, veidojot 264,527 miljonus eiro.
Apkopotie dati arī liecina, ka šogad deviņos mēnešos koka mēbeļu eksporta vērtība samazinājusies par 8,5% salīdzinājumā ar 2023.gada deviņiem mēnešiem mēnešiem un bija 134,489 miljoni eiro jeb 5,3% (2023.gada deviņos mēnešos - 5,8%) no kopējās meža nozares produkcijas eksporta vērtības, bet papīra, kartona un to izstrādājumu eksports bija 101,197 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 1,9% mazāk nekā gadu iepriekš, un veidoja 4% (pirms gada - 4,1%) no kopējās meža nozares produkcijas eksporta vērtības.
Visvairāk meža nozares produkcija 2024.gada deviņos mēnešos eksportēta uz Lielbritāniju (19,8%), Zviedriju (12,1%) un Igauniju (7,8%).
Salīdzinājumā ar 2023.gada deviņiem mēnešiem šogad meža nozares produkcijas eksports uz Lielbritāniju pieaudzis par 14,6% un bija 501,563 miljoni eiro, uz Zviedriju meža nozares produkcijas izdevums sarucis par 3,6% un veidoja 306,616 miljonus eiro, savukārt uz Igauniju meža nozares produkcija izvesta 196,273 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 3,9%.
2023.gada deviņos mēnešos Latvija eksportēja meža nozares produkciju 2,531 miljarda eiro vērtībā.
Šodien Rīgā notiek starptautiska sanāksme, kurā tiek izstrādāti tiesiski mehānismi, lai izveidotu Īpašo tribunālu agresijas noziegumam pret Ukrainu.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere tikās ar Ukrainas Valsts prezidenta kancelejas priekšsēdētāja vie...
Baltijas Ministru padomes Premjerministru sanāksmē Ministru prezidente Evika Siliņa ar Lietuvas un Igaunijas premjeriem vienojusies par kopīgu koordināciju "Rail Baltica" jautājumos, lai nodrošinātu projektam nepieciešamo finansējumu un iedzīvotāji pēc...
Ir paredzēts noteikt prasību, ka kriptoaktīvi jāiegulda nevis t.s. "privātajos makos", bet sadalītās virsgrāmatas adresē.
Gatavojoties Eiropas Savienības kriptoaktīvu regulas (MiCA) ieviešanai, Saeima apstiprinājusi grozījumus Komerclikumā, kā rezultātā...
Komentāri