Sēlija rūpējas par savu reģionālo identitāti (+VIDEO)

"Veidosim saskares punktus starp pagātnes mantojumu, tagadni un nākotni".

Šodien Viesītes kultūras pilī tiek organizēts 11. Sēlijas kongress. Turpinot akadēmiķa Jāņa Stradiņa un citu Sēlijas entuziastu izloloto Sēlijas kongresu tradīciju, 11. Sēlijas kongresu organizē 5 biedrības: Sēlijas asociācija, Sēlijas Salas, Sēļu klubs, Stendera Biedrība un Ūdenszīmes.

"Šoruden, Sēlijas kongresa 25.gadskārtā pulcēsimies ar jauniem mērķiem, kuri izaudzēti iepriekšējo kongresu ideālos un runāsim par ideālo Sēliju. Veidosim saskares punktus starp pagātnes mantojumu, tagadni un nākotni. Starp valsts politiku, pašvaldību iespējām un pilsoniskās sabiedrības dzīvīgumu. Starp kultūru, ekonomiku un valsts drošību", - pauž Sēlijas aktīvisti.

Pasākums tiks atklāts ar svinīgu Sēlijas karoga pacelšanu pie kultūras centra "Sēlija".

Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm,kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.

Mūsdienu Sēlijas teritoriālā identitāte izsekojama kopš Sēlijas bīskapijas dibināšanas 1218. gadā. Senākajos tekstos tā saukta par Sēlenes zemi (latīņu: terra, que Selen dicitur) vai Seloniju (latīņu: Selonia).

Livonijas ordeņa valsts pastāvēšanas laikā to kopā ar 14. gadsimtā uz laiku iekarotajām Aukštaitijas zemēm sāka dēvēt par "augšgalu" (lietuviešu: Aukšzemė, vācu: Oberland — 'Augšzeme'). Kurzemes hercogistes un Kurzemes guberņas laikā Sēliju mēdza dēvēt par Augškurzemi.

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Sēliju pieskaitīja Zemgalei un to veidoja Ilūkstes un Jēkabpils apriņķi.

2021. gada 1. jūlijā stājās spēkā Valsts prezidenta rosinātais un Saeimas apstiprinātais Latviešu vēsturisko zemju likums ar mērķi aizsargāt un stiprināt Latvijas kultūras un valodas savdabību un daudzveidību. Šis bija pirmais normatīvais akts Latvijas Republikā, kurā oficiāli tika pieminēta Sēlija un precīzi definēta tās kultūrvēsturiskā teritorija.