Latvijā uzbūvēs vismaz 2116 zemas īres cenas mājokļus

Nodomu protokolu par Finanšu ministrijas un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) virzīto dzīvokļu privātās un publiskās partnerības (PPP) programmu "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem" trešdien parakstījušas 13 pašvaldības, kopumā apņemoties uzbūvēt vismaz 2116 zemas īres cenas mājokļus.

Tostarp sadarbībā ar privātiem partneriem Rīga plāno uzbūvēt 1000 dzīvokļus, Liepāja - 250, Valmiera - 150, Jēkabpils - no 130 līdz 150, Jelgava - 130, Daugavpils - 120, Sigulda - 110, Cēsis - 100, Rēzekne - 60, Kuldīga un Olaine - pa 50, bet Alūksne un Ķekava - pa 48 dzīvokļiem.

Plānots, ka tuvākā gada laikā šīs pašvaldības veiks izpēti, bet jau pēc gada pašvaldību domes varētu pieņemt lēmumus par mājokļu būvniecību. Mājokļus plānots uzbūvēt līdz 2029.-2030.gadam.

VNĪ informē, ka programma "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem" ļaus nodrošināt modernus, energoefektīvus un cenu ziņā pieejamus dzīvokļus jaunajiem speciālistiem un viņu ģimenēm Latvijas valstij un pašvaldībām būtiskās nozarēs - skolotāji, ugunsdzēsēji, policisti, militārpersonas, valsts un pašvaldību darbinieki un citi.

Pirmajā programmas kārtā tiks veikti ekonomiskie aprēķini programmas īstenošanai pašvaldībās, kuras trešdien parakstīja nodomu protokolus. Programma paredz vismaz 1000, bet ne vairāk kā 2266 īres mājokļu izbūvi. VNĪ informē, ka precīzu dzīvokļu skaitu būs iespējams noteikt pēc finanšu aprēķinu veikšanas 2025.gadā. Pašvaldībām būs jānodrošina zemes gabalu piešķiršana un īres dzīvokļu līdzfinansēšana brīdī, kad tie būs pieejami, ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju un tirgus situāciju.

Projekts tiek veidots pēc "privātais partneris projektē, būvē, finansē, uztur, apsaimnieko" modeļa, publiskā sektora pieejamības maksājumu iekļaujot valsts un pašvaldību budžetu izdevumos no 2030.gada, vienlaikus ar mājas pieejamību iedzīvotājiem. Turklāt programma paredz, ka projekta beigās pašvaldības saņem īpašumā zemi un izbūvētos mājokļus.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) protokola parakstīšanas pasākumā uzsvēra, ka situācija ar budžetu nākamos četrus gadus nebūs viegla, tāpēc ļoti svarīga ir PPP projektu attīstīšana. Ministrs atzīmēja, ka, piemēram, Lietuvā jau ir realizēti 50 veiksmīgi PPP projekti, bet Latvijā tikai divi, tostarp Ķekavas apvedceļš.

Ašeradens sacīja, ka Latvijā 40% iedzīvotāju nevar atļauties pirkt vai īrēt jaunu mājokli. Tāpēc trešdien ar 13 pašvaldībām, kuras rezervējušas zemesgabalus mājokļu būvniecībai, parakstīts nodomu protokols par PPP programmas īstenošanu.

Finanšu ministrs informēja, ka pašvaldības pēc izpētes nonāks pie reāla mājokļu programmas piedāvājuma, noskaidros, kāds ir pašvaldību līdzmaksājums, un tad būs skaidrs nepieciešamais finansējums, ko nodrošinās Eiropas Investīciju banka (EIB). Izsolē tiks izvēlēts privātais partneris, kas mājokļus izbūvēs un pārvaldīs turpmākos 25 gadus. Pēc tam mājokļus nododot pašvaldībām.