“Tet” tālāko likteni klāj migla

Slepenas sarunas ilgst jau četras nedēļas, taču skaidrības vēl nav.

Vēl septembra sākumā Latvijas varas iestādes ministriju augstāko amatpersonu personā sāka slepenas sarunas ar Zviedrijas koncerna “Telia” vadību par divu telekomunikāciju gigantu - LMT un “Tet” tālāko likteni. Caur sarežģīto akcionāru struktūru kontrolpakete šajās divās

kompānijās pieder Latvijas valstij. Un, ja sākotnēji varas kuluāros tika apspriesta ideja par kontrolpaketes pārdošanu zviedru partneriem, proti, “Telia”, tad pirms sarunu sākšanās LR valdība skaidri paziņoja, ka plānu, kā atteikties no kontroles pār telekomunikāciju kompānijām, nav.

Cik var noprast no ekonomikas ministra Viktora Valaiņa izteikumiem, Latvijas varas iestādēm nav arī nodoma apvienot divus uzņēmumus vienā. Vismaz pagaidām. Toties varas iestādes vēlas saņemt zviedru akcionāru piekrišanu eksporta ekspansijai — proti, lai aktīvāk šie uzņēmumi

izietu pasaules telekomunikāciju tirgū.

Tikmēr, sākot ar 2019. gadu, “Tet” peļņa gadu no gada tikai samazinās. Tā, ja 2018. gadā uzrādīja 41,8 miljonu eiro peļņu, tad gadu vēlāk – jau 36,2 miljonus. 2020. gadā peļņa bija 30,4 miljoni, 2021. gadā tika fiksēta peļņa jau 28,9 miljonu apmērā, 2022. gadā peļņa bija 25,8 miljoni, bet aizvadītajā gadā 15,2 miljoni. Tendence ir acīmredzama. Katru gadu attiecīgi samazinās arī kompānijas apgrozījums. Peļņas samazinājums gan neietekmē vadītāja algu – “Tet” valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks ir viens no vislabāk atalgotajiem uzņēmuma vadītājiem ar valsts kapitālu. Viņa alga mēnesī ir 21 tūkstotis eiro pēc nodokļu nomaksas!

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis dienai paziņoja: ja sarunas ar zviedru akcionāriem nevainagosies panākumiem, proti, neizdosies vienoties par abpusēji izdevīgu kompromisu, tad viss paliks, kā ir — proti, “Tet” un LMT turpinās strādāt tādā pašā veidā arī bez jebkādām izmaiņām kapitāla sadalē.