Finanšu ministrija bankām: vai nu solidaritātes nodoklis, vai - kreditēšana!

Ar solidaritātes iemaksām plānots 2025.gada budžetā iegūt 96 miljonus eiro.

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un iesniegusi saskaņošanai Solidaritātes iemaksas likumu, kas nosaka pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm, kā arī citu valstu kredītiestāžu filiālēm Latvijā veikt solidaritātes iemaksu.

Ar solidaritātes iemaksām plānots 2025.gada budžetā iegūt 96 miljonus eiro, 2026.gadā - 60,8 miljonus eiro, bet 2027.gadā - 66 miljonus eiro.

Likumprojektā noteikts, ka solidaritātes iemaksu maksās, piemērojot 60% likmi solidaritātes iemaksu bāzei, kas noteikta kā solidaritātes iemaksu maksātāja kalendārā gada neto procentu ienākumu daļa, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada neto procentu ienākumus, kas aprēķināti par pieciem finanšu gadiem, kas sākas 2018.gada 1.janvārī un beidzas 2022.gada 31.decembrī.

Paredzēts, ka solidaritātes iemaksu maksātāji veiks solidaritātes iemaksu avansa ceturkšņa maksājumus. Likumprojekts paredz, ka solidaritātes iemaksu iemaksa būs jāveic par trim maksāšanas periodiem - par 2025., 2026. un 2027.gadu.

Vienlaikus likumprojekts nosaka arī solidaritātes iemaksu atlaides piemērošanas mehānismu, kas nodrošinās līdz 100% solidaritātes iemaksu atlaides piemērošanu, ja kredītiestāde maksāšanas periodā sasniegs noteiktu kreditēšanas pieauguma rādītāju.

Par aprēķinātās atlaides summu solidaritātes iemaksu maksātājs būs tiesīgs samazināt maksāšanas perioda (kalendārā gada) solidaritātes iemaksu maksājumus, ieskaitot avansa ceturkšņa maksājumus. Savukārt, apkopojot visu maksāšanas periodu (kalendārā gada) rezultātus (2025., 2026. un 2027.gada), solidaritātes iemaksu maksātājs, iesniedzot solidaritātes iemaksu maksāšanas perioda deklarāciju par 2027.gadu, būs tiesīgs atgūt pārmaksāto solidaritātes iemaksu, vērtējot kopējās atlaides summu.

FM skaidro, ka solidaritātes iemaksu mērķis ir palielinātu nacionālās drošības riska apstākļos uz terminētu periodu, solidāri ar visu Latvijas sabiedrību, tieši vai netieši rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai.