90 gadus vecā meistara Selecka jaunā filma ir starptautiski atzīta (+VIDEO)

""Pieaugšana. Turpinājums" ir par laiku - varbūt pat mazāk par tagadni kā par nākotni.

Ivara Selecka un Armanda Zača jaunākā pilnmetrāžas filma "Turpinājums. Pieaugšana" iekļauta Amsterdamas dokumentālo filmu festivāla "IDFA" programmas sadaļā "Signed", kurā demonstrē interesantāko mūsdienu kinematogrāfistu filmas, kuru filmogrāfijas tiek augstu vērtētas un kuru jaunākajiem darbiem tiek pievērsta īpaša uzmanība. Festivāls Amsterdamā šogad notiks no 14. līdz 24.novembrim.

Zīmīgi, ka režisors Ivars Seleckis IDFA piedalījās ar filmu "Zemnieki" 2022.gadā, "Turpinājums " 2018.gadā. Pašos festivāla pirmsākumos Ivara Selecka filma "Šķērsiela" 1989.gadā filma "Šķērsiela" (1988) ieguva festivāla galveno balvu un arī Skatītāju balvu -, bet 2013.gadā režisors tur viesojās ar "Šķērsielas" triloģijas trešo filmu "Kapitālisms šķērsielā" (2013).

Režisors Ivars Seleckis filmu "Pieaugšana. Turpinājums" veidoja kopā ar režisoru Armandu Začu. Filma tapusi filmu studijā "Mistrus Media", filmas operators ir Valdis Celmiņš, komponists Kārlis Auzāns, pētniece un izpildproducente Zane Ozoliņa, montāžas režisors Armands Začs, producenti Elīna Gediņa Ducena un Gints Grūbe.

Filma pagājušā nedēļas nogalē piedzīvoja pirmizrādi režisora Ivara Selecka dzimšanas dienā kinoteātrī "Splendid Palace" un jau piedzīvojusi atzinīgus dažādu paaudžu skatītāju vērtējumus. Latvijā filmu "Turpinājums. Pieaugšana" var redzēt jau šobrīd kinoteātros visā Latvijā.

""Pieaugšana. Turpinājums" ir par laiku - varbūt pat mazāk par tagadni kā par nākotni. Sekojot līdzi pieciem dažādajiem padsmitniekiem un atgriežoties viņu dzīvēs, Seleckis un Začs radījuši smalku, dokumentālu pieaugšanas mozaīku, kas neraksturīgi Latvijas kino stiepjas pretī nākamībai. Garfilma vai sīkvels, vai arī turpinājums - tas ir kino, kas liek just un domāt perspektīvā." tā kino kritiķe Dārta Ceriņa.

Ivara Selecka un Armanda Zača filma "Turpinājums. Pieaugšana" ir jauns laikmeta dokuments Latvijas dokumentālajā kino, kas fiksē dzīvi tās dažādās izpausmēs - personiskos pārdzīvojumus trauksmainajā un trauslajā pieaugšanas posmā, ģimeņu attiecību līkločus, skolu vidi, norises sabiedrībā. Filma pieder longitudinālo dokumentālo filmu veidam, kurās filmēšanas grupa atgriežas pie tiem pašiem varoņiem pēc kāda laika, tā ļaujot sekot cilvēku dzīvēm, uz ekrāna savijot kopā viņu pagātni un tagadni, ļaujot iztēloties un gaidīt nākamo turpinājumu. Filma ir iejūtīgs un dažādu vecumu auditoriju uzrunājošs darbs, spējot rezonēt ļoti personiski caur subjektīvo pieredzi vai ļaujoties līdzpārdzīvojumam", tā par filmu Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma vadītāja, kino pētniece Zane Balčus.

"Tieši Ivars Seleckis ar savām filmām mani ir iepazīstinājis ar savu valsti, tās vēsturi, kultūru un cilvēkiem visos laikmetos. Es augstu vērtēju, ka filmas "Turpinājums" pirmajā filmā un arī otrajā filmā "Turpinājums. Pieaugšana", kas veidota kopā režisoru Armandu Začu, varoņi ir bērni… Filma, kas veidota ar siltumu, aizrautību un lielisku prasmīgumu", tā par filmu savā blogā raksta Eiropas dokumentālā kino eksperts un kino pasniedzējs Tue Stēns Millers.

"Meistara Ivara Selecka sadarbībā ar Armandu Začu veidotā filma "Turpinājums. Pieaugšana" ir izteiksmīgs Latvijas portrets, kas fiksēts caur rūpīgu un iejūtīgu piecu jaunu cilvēku ikdienas gaitām.. Sekojot viņiem dažādos Latvijas stūros no pirmās skolas dienas ('Turpinājums" 2017.) līdz pamatskolas beigšanai, autori atsedz plašu savas valsts paaudžu attiecību un izaugsmes problēmu spektru. Niansēti, ar daudziem līkločiem skolā, mājās, starp pusaudžiem, skolotājiem, vecākiem - ceļā uz pieaugšanu.

Ivara Selecka filma "Šķērsiela" (1988.) ir vienīgā latviešu filmu, kuru Eiropas Kino akadēmija atzinusi par gada labāko. Savulaik tā portretēja vienas ielas iedzīvotājus ("Jaunie laiki Šķērsielā" un "Kapitālisms Šķērsielā"), tagad arī šai filmai autori sola vēl vienu turpinājumu.

Skatieties paši, man šķiet, ka to Eiropas balvu vajadzētu arī atgādināt", tā kino zinātniece Anita Uzulniece.

Ivars Seleckis ir viens no leģendārās Rīgas dokumentālā kino skolas pamatlicējiem; viņa biogrāfiju mēdz salīdzināt ar latviešu kinovēstures īso kursu, - jau 1958.gadā Ivars Seleckis sāka strādāt Rīgas kinostudijā par operatora asistentu un turpmāk kā operators vai režisors pielicis roku daudzām Latvijas kinovēsturē nozīmīgām filmām. Ivara Selecka dokumentālā filma Šķērsiela (1988) tika atzīta par labāko Eiropas filmu, izpelnoties Eiropas Kino akadēmijas balvu; Nacionālo Kino balvu Lielais Kristaps ir saņēmušas trīs Ivara Selecka pilnmetrāžas filmas (1978, 1988, 2000), pats Seleckis saņēmis divas Lielā Kristapa balvas kā labākais dokumentālā kino režisors (1988, 2018) un vienu balvu kā labākais dokumentālā kino operators (2007), bet 2014.gadā Ivars Seleckis kopā ar dzīvesbiedri, montāžas režisori Maiju Selecku, saņēma Lielā Kristapa balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā.

Armands Začs iepriekš sadarbojies ar režisoru Ivaru Selecki, veidojot montāžas režiju filmai "Zemnieki", "Terapija", "Deniss", kopā ar Lieni Lindi veidojis arī dokumentālo filmu "Klātbūtne", bijis montāžas režisors dokumentālajai filmai "Spiegs, kurš mans tēvs" un Viestura Kairiša spēlfilmai "Janvāris".

Filma veidota filmu studijā "Mistrus Media", kas iepriekš veidojusi tādas starptautiski un Latvijā zināmas dokumentālās filmas kā "Pasaules skaņa", "Escaping Riga", "Mans tēvs baņķieris", "Turpinājums", "Spiegs, kurš mans tēvs", "Lustrum", "Homo Sovieticus", "Zemnieki", "Patrīcija".