AST: Latvijai pēc 10 gadiem vajadzēs par 20% vairāk elektroenerģijas (+VIDEO)

Sistēmas patēriņu nākotnē būtiski var palielināt ūdeņraža un citu P2X tehnoloģiju attīstība.

Latvijas elektroenerģijas sistēmas drošumam un stabilitāte turpmākajā desmitgadē svarīgi nodrošināt kontrolējamu lieljaudas bāzes elektrostaciju pieejamību, kas varētu piedalīties balansēšanas pakalpojumu nodrošināšanā un valsts maksimuma slodzes segšanā pēc nepieciešamības, teikts Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) publicētajā ikgadējā novērtējuma ziņojumā.

Latvijā un visā Baltijas jūras reģionā tiek prognozēts ievērojams atjaunīgo energoresursu (AER) saražotās elektroenerģijas apjoma pieaugums, kas ļaus palielināt elektroenerģijas eksportu. 2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, Latvijā saražotās elektroenerģijas eksporta pieaugums sasniedza 9%. Pēc bāzes attīstības scenārija Latvijas vietējā ģenerācija no 3550 MW 2024.gadā turpmāko 10 gadu laikā pieaugs līdz 6457 MW, minēts ziņojumā.

AER attīstībā būtiska loma ir AER pieslēgumu izbūvei pie pārvades tīkla. Šobrīd uzsākta 12 saules un vēja elektrostaciju izbūve pieslēgšanai pie pārvades tīkla ar kopējo jaudu 1,1 GW. Kopumā pārvades tīklā rezervētā jauda jaunām AER stacijām sasniedz 6 GW, kas atbilst ziņojuma optimistiskā scenārija prognozēm. Ziņojumā minēts, ka pārvades sistēmas drošuma un stabilitātes nodrošināšanai tas prasīs vēl rūpīgāku ilgtermiņa tīkla plānošanu ar precīzāku attīstītāju informāciju par projektu īstenošanas termiņiem. Vienlaikus Baltijā būtiski pieaugs nepieciešamās balansēšanas jaudas, īpaši pēc Baltijas valstu sinhronizācijas ar kontinentālo Eiropu, tāpēc Baltijas pārvades sistēmas operatori attīsta reģionālo balansēšanas tirgu, kas darbību uzsāks 2025.gadā.

Ziņojumā uzsvērts, ka Baltijas elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu ir augstākās prioritātes projekts Baltijā un Latvijā. Lai mazinātu riskus Baltijas energosistēmā, kas palielinājušies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, 2023.gada augustā tika pieņemts politisks lēmums uzsākt Baltijas valstu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu 2025.gada februāri - gandrīz gadu agrāk nekā sākotnēji tika plānots.

Latvijā ir pabeigti sinhronizācijas režīmam nepieciešamie 330 kV elektrotīkla pastiprinājumi, tai skaitā divu Latvijas-Igaunijas starpsavienojumu rekonstrukcija, palielinot tīkla caurlaides spēju. Pašlaik trīs Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori darbojas pie pēdējiem projektiem, kas ļaus nodrošināt drošu un stabilu energosistēmas darbību pēc sinhronizācijas īstenošanas. Šie projekti Latvijā ietver sinhronos kompensatorus, lieljaudas baterijas un energosistēmas kontroles un vadības sistēmas, kas pilnveidos frekvences kontroles un balansēšanas procesu pēc sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas energosistēmu. Atslēgšanās no Krievijas kontrolētās energosistēmas (tā sauktā BRELL loka) un sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas energosistēmu un ciešāka integrācija vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū uzlabos elektroapgādes drošumu Latvijā un Baltijā.

Ziņojumā teikts, ka pēc Eiropas pārvades sistēmas operatoru asociācijas (ENTSO-E) resursu pietiekamības novērtējuma Latvijā līdz 2030.gadam nav būtisku elektroapgādes resursu pietiekamības risku. Vienlaikus - lai reģionālā līmenī jaudas pietiekamības līmenis būtu augstāks, jāpievērš pastiprināta uzmanība AER ģenerācijas plānošanā, kā arī balansēšanas un regulēšanas jaudu pietiekamībai to regulēšanai. Tāpēc elektroenerģijas pieprasījuma segšanā un AER ražotāju pieslēgumu apmierināšanai būtiska loma būs starpsavienojumiem, pārvades tīkla pastiprināšanai un Baltijas elektroenerģijas sistēmas ciešākai un paātrinātai integrācijai Eiropas elektroenerģijas tirgū. Tas prasīs palielināt starpsavienojumu jaudu ar Igauniju un Lietuvu, kā arī attīstīt jaunus starpsavienojumus uz Zviedriju un Vāciju.

Lai turpinātu sekmēt AER attīstību Latvijā, vienlaikus samazinot ogļskābās gāzes emisijas un virzoties uz klimatneitrālu energosistēmu, ir nepieciešams veicināt elektroenerģijas patēriņa tehnoloģiju attīstību Latvijā un to pieslēgšanu pie pārvades tīkla, t.i. elektrifikāciju tautsaimniecības, transporta un rūpniecības sektorā, kā arī enerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju attīstību.

Pārvades sistēmas operatora ziņojumā uzsvērts, ka Latvijas elektroenerģijas sistēmas patēriņu nākotnē būtiski var palielināt ūdeņraža un citu P2X tehnoloģiju attīstība. Lai to veicinātu, vienlaicīgi saglabājot Latvijas elektroenerģijas sistēmas drošumu un stabilitāti, būs nepieciešamas investīcijas elektroenerģijas 330 kV un 110 kV pārvades tīkla stiprināšanā. Pēc patēriņa pētījumu prognozēm, tas turpmāko 10 gadu laikā varētu pieaugt no 7 433 GWh līdz 9 002 GWh (+20%), maksimālajai slodzei sasniedzot 2 002 MW.