SPRK: fiksētas cenas līgumu īpatsvars elektrībai pieauga līdz 74% (+VIDEO)

1.pusgadā tirgotāja maiņu veica 11% no juridiskajiem lietotājiem.

Elektroenerģijas tirgotāja un līguma veida maiņa joprojām zema, elektroenerģijas cenām vairumtirgū novērotas gan kāpjošas, gan krītošas tendences, aprīlī sasniedzot zemāko cenu līmeni kopš 2021.gada maija, saules elektrostacijās saražotās elektroenerģijas daudzumi pieaug. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro elektroenerģijas tirgus tendences šī gada 2.ceturksnī un šogad kopumā.

Aprīlī zemākais elektroenerģijas cenas līmenis kopš 2021.gada maija, kam sekoja pieaugums

Aizvadītajā ceturksnī Nord Pool biržā nākamās dienas elektroenerģijas cenai novērotas gan pieauguma, gan krituma tendences. Cenu samazinājumu aprīlī ietekmēja vēja elektrostacijās un hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas pieaugums, kā arī elektroenerģijas patēriņa samazinājums. Savukārt cenu kāpumu maijā un jūnijā ietekmēja straujš saražotās elektroenerģijas apjoma samazinājums, it īpaši hidroelektrostacijās, ko noteica nokrišņu daudzums, kas bija zem normas, kā arī ierobežojumi starpvalstu pārvades jaudās savienojuma Estlink-2 remontdarbu dēļ.

Lai gan kopumā elektroenerģijas cenas vasarā ir augstas, palielinoties saules elektrostaciju ģenerācijai, elektroenerģijas ikstundas cenas ir kļuvušas izteikti svārstīgākas. Proti, saules elektrostacijas elektroenerģiju ražo dienas laikā, maksimālo jaudu sasniedzot dienas vidū. Līdz ar to vasarā vērojama situācija, ka no rīta un vakarā elektroenerģijas cenas ir augstas, bet dienas vidū – cenas ir ievērojami zemākas, bieži vien sasniedzot nulli vai pat negatīvu atzīmi.

Elektroenerģijas tirgotāja un līguma veida maiņa joprojām zema

Gan mājsaimniecībām, gan juridiskajiem lietotājiem ir iespēja izvēlēties savam patēriņam atbilstošāko piedāvājumu, tostarp gan elektroenerģijas tirgotāju, gan līguma veidu – par mainīgu cenu (piesaistīta izmaiņām elektroenerģijas biržā) vai fiksētu cenu (fiksēta noteiktam vairāku mēnešu periodam, parasti ir maksa par līguma pirmstermiņa izbeigšanu). Mājsaimniecības bez šiem diviem minētajiem veidiem var saņemt arī universālo pakalpojumu (fiksēta cena 12 mēnešiem, tipiski dārgāks par citiem tā brīža piedāvājumiem, nav maksas par līguma pirmstermiņa izbeigšanu).

Salīdzinot šī gada 2.ceturksni ar 2023.gada identisku periodu, fiksētas cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību segmentā pieauga līdz 74% (+5%) un juridisko lietotāju segmentā līdz 54% (+5%). Tikmēr mainīgas jeb biržas cenas līgumu īpatsvars palielinājās līdz 16% (+2%) mājsaimniecību segmentā, bet juridisko lietotāju segmentā samazinājās līdz 46% (-5%). Savukārt universālā pakalpojuma īpatsvars mājsaimniecību vidū samazinājās līdz 10%. Vienlaikus kopumā redzama tendence, ka mājsaimniecību vidū fiksētas un mainīgas cenas līgumu īpatsvars palielinās, bet universālā pakalpojuma – samazinās.

Savukārt, skatoties uz tirgotāja maiņas rādītāju, 1.pusgadā tirgotāja maiņu veica 11% no juridiskajiem lietotājiem, kas, salīdzinot ar 2023.gada identisku periodu (2023.gada 1.pusgadā: 16,2%), ir mazāk. Tikmēr mājsaimniecību segmentā tirgotāja maiņas rādītājs šogad 1.pusgadā nedaudz pieauga – to veica 1,4% lietotāju (2023.gada 1.pusgadā: 1,3%).

Vidējais elektroenerģijas cenu līmenis starp mājsaimniecībām un juridiskajiem lietotājiem joprojām ievērojami atšķiras

Saskaņā ar SPRK aprēķināto vidējo svērto elektroenerģijas cenu, kas atspoguļo līgumos noslēgto vidējo cenu līmeni Latvijā, jau no 2023.gada sākuma bija vērojama salīdzinoši liela starpība starp elektroenerģijas cenu mājsaimniecībām un juridiskajiem lietotājiem.

SPRK aprēķinātā vidējā svērtā elektroenerģijas cena 2024.gada 2.ceturksnī mājsaimniecību segmentā bija 137,87 EUR/MWh (-19% pret 2023.gada 2.ceturksni) un juridisko lietotāju segmentā – 105,48 EUR/MWh (-19% pret 2023.gada 2.ceturksni).

Šāda atšķirība saistīta ar dažādu līgumu veidu proporciju attiecīgajos lietotāju segmentos, kā arī to noslēgšanas laiku un termiņiem. Attiecīgi liela daļa mājsaimniecību, kuras līgumus slēgušas laikā, kad cenas bija augstas, ir nofiksējušas šo cenu līmeni ilgākam periodam un elektroenerģijas cenu samazinājuma biržā ietekmi uz maksājumiem neizjūt. Mājsaimniecību lietotājiem ir lietderīgi apsvērt, vai gadījumā izdevīgāk nebūtu izbeigt esošo līgumu, noslēdzot jaunu fiksētas vai biržas cenas līgumu, kurā elektroenerģijas cena būtu zemāka.

Saules elektrostacijās saražotās elektroenerģijas daudzums astoņas reizes lielāks

Baltijas valstu kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms šogad 2.ceturksnī pieauga par 1%, salīdzinot ar 2023.gada identisku periodu. Latvijā elektroenerģijas ražošana samazinājās par 1%, Lietuvā par 4%, bet Igaunijā pieauga par 10%. Savukārt elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs bija par 3% lielāks.

Latvija savu elektroenerģijas patēriņu 2024.gada 2.ceturksnī nosedza 96% apmērā. Skatoties pēc elektroenerģijas ražošanas veidiem un salīdzinot ar 2023.gada identisku periodu, šogad koģenerācijas stacijās elektroenerģijas izstrāde bija par 13% zemāka (13% no kopējā apjoma), hidroelektrostacijās par 8% zemāka (76% no kopējā apjoma), vēja elektrostacijās par 17% lielāka (3% no kopējā apjoma), savukārt saules elektrostacijās – astoņas reizes lielāka (8% no kopējā apjoma).

Latvija elektroenerģiju importēja vairāk nekā eksportēja

Salīdzinot 2024.gada 2.ceturksni ar identisku periodu pērn, šogad eksports samazinājās par 20%, bet imports – par 12%. Importētais elektroenerģijas daudzums (764 GWh) pārsniedza eksportu (682 GWh), attiecīgi ārējā tirdzniecības bilance jeb tirdzniecības saldo bija negatīvs: -82 GWh.

Tas saistīts ar elektroenerģijas ražošanas kritumu hidroelektrostacijās, ņemot vērā, ka samazinājās ūdens pietece Daugavā.