LDDK uzstās uz sākotnējo nodokļu reformas mērķu izpildi

LDDK ieskatā, ir nepieciešams noteikt konkrētu minimālo robežu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu kopējo tēriņu samazinājumam (LDDK piedāvā to noteikt 5% apmērā).

Šo piektdien, 2024.gada 6.septembrī, ir sasaukta Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde, kur valdība ar sociālajiem partneriem - Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LABS) - spriedīs par valsts budžetu 2025.gadam un iespējamām izmaiņām nodokļu politikā.

"LDDK nostāja ir skaidra - atstāt divu gadu darba grupas darbu bez rezultāta būtu bezatbildība un nepaveikts darbs. Kopā ar sociālajiem partneriem un iesaistītajām pusēm esam nonākuši tuvu kopsaucējam par nodokļu regulējuma izmaiņām no 2025.gada un rosinām šīs vienošanās nostiprināt NTSP formātā. Jebkuri papildus ieņēmumi vispirms ir jāmeklē uz ietaupījuma rēķina, tādēļ papildus izmaiņām nodokļu regulējumā uzstājam uz valdības izdevumu samazināšanu, nosakot konkrētu samazinājuma apjomu," uzskata LDDK prezidents Andris Bite.

LDDK atbalsta Finanšu ministrijas (FM) ieceri veidot uz rezultātu vērstu budžetu, vienlaikus uzsverot, ka šāda pieeja ir jāsāk īstenot iespējami drīz, pastāvīgi pārskatot valsts budžeta izdevumus, lai:

• padarītu izdevumus efektīvākus, atvēlot papildus līdzekļus sistēmisku reformu īstenošanai un mazinot spiedienu uz budžeta deficītu;

• neturpinātu ierasto praksi, kas pamatā vērsta uz ikgadēju budžeta resoru bāzes izdevumu pieaugumu;

• prioritāri līdzekļus piešķirtu tām aktivitātēm, kas atbilst valsts stratēģiskajām vajadzībām, tai skaitā turpmākai pārejai uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku;

• radītu vienotu sistēmu, kurā sekot līdzi budžeta tēriņu mērķtiecīgai un efektīvai izmantošanai (monitoringa sistēma).

LDDK atbalsta valdības 27.augusta Ministru kabineta sēdē izvirzīto mērķi ierobežot valsts pārvaldes tēriņus, kas esošajā situācijā ir būtiski un veicams, vienlaikus domājot par ekonomikas stimulēšanu caur nodokļu reformu un birokrātijas mazināšanu, kā arī īstenojot nozīmīgas reformas.

LDDK ieskatā, ir nepieciešams noteikt konkrētu minimālo robežu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu kopējo tēriņu samazinājumam (LDDK piedāvā to noteikt 5% apmērā). Aicinām noteikt, ka ietaupītos līdzekļus prioritāri nepieciešams virzīt drošības prioritātēm un citu nozīmīgu reformu īstenošanai, piemēram, nodokļu reformai, darbnespējas lapu regulējuma izmaiņām un izglītības finansēšanas reformas pabeigšanai, par ko esam vienojušies arī NTSP. Būtiski, lai tēriņu samazinājuma apjoms spēj nosegt ieguldījumus, kas ļautu veikt sistēmiskas izmaiņas, kas attiecīgi atgrieztu ekonomiku uz izaugsmes ceļa.