Pēc rekonstrukcijas Saeimas nama jumts būs staigājams (+VIDEO)

Pirmais Vidzemes bruņniecības nams bija celts 1755. gadā.

Nams ir tehniski sliktā stāvoklī un daļu tā telpu ekspluatēt ir aizliegts.

Lai kvalitatīvi īstenotu parlamenta nama pārbūves projektu un kultūras vērtību saglabāšanu, projektam izveidota konsultatīvā padome, kurā piedalās pārstāvji no VNĪ, LAS, Saeimas Administrācijas, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Finanšu ministrijas, Rīgas Domes Pilsētas attīstības departamenta, Latvijas Amatniecības kameras, Latvijas Restauratoru biedrības, Latvijas Dizaina padomes un drošības iestādēm. Konsultatīvās padomes vadītāja ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

Metu konkursā Saeimas nama atjaunošanai piedalījās 6 pretendenti. Konkursa pieteikumu gatavošanai tika dots laiks no š.g. 11.marta līdz 18.jūnijam. Lai nodrošinātu anonimitāti un neatkarību, tehniskās komisijas un žūrijas komisijas locekļiem līdz pat vērtēšanas procesa beigām un rezultātu paziņošanai nebija iespējams identificēt darbu autorus.

Arhitektu izstrādātās Saeimas nama atjaunošanas vīzijas būs publiski pieejamas apskatei Rīgas pils Kastelas daļā 10.- 26.septembrim darba dienās no plkst.10.00- 16.00.

Pēc projekta konsultatīvās padomes iniciatīvas tika izlemts organizēt metu konkursu, jo bija svarīgi iespējami nesašaurināt pretendentu loku, lai Saeimas nama atjaunošanas vīziju iesniegt varētu gan jauni censoņi, gan pieredzējuši arhitekti.

Latvijas Republikas Saeimas nams, agrāk Vidzemes bruņniecības nams, ir nams Jēkaba ielā 11, Vecrīgā, kas sākotnēji kalpoja Vidzemes bruņniecības pašpārvaldes orgāna — Vidzemes landtāga vajadzībām. Pēc Pirmā pasaules kara ēku izmantoja Tautas padome un LSPR valdība. 1920. gadā ēka pārgāja Latvijas Republikas Satversmes sapulces īpašumā, bet 1923.-1934. gadā to izmantoja Latvijas Republikas parlamenta jeb Saeimas vajadzībām. 1934.-1940. gadā namā atradās Latvijas Valsts prezidenta administratīvie dienesti. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā un pēc Otrā pasaules kara šajā namā darbojās Latvijas PSR Augstākā padome, 1990.-1993. gadā Latvijas Republikas Augstākā padome. Kopš 1993. gada namā atkal notiek Latvijas Republikas Saeimas sēdes.

Celta eklektiskā historicisma stilā, bet pati ēkas ideja ir aizgūta no Florences piļu renesanses arhitektūras. Ēkas formās un galvenajā reprezentācijas zālē, kur notika Vidzemes landtāga sēdes un svinības, izmantoti renesanses motīvi, Luija XVI stils iedvesmoja Dzeltenās zāles interjera izveidi, bet gotikas stils — ēdamzāles iekārtojumu. Nama fasādē XIX gs. Pāris gadus pēc ēkas iesvētīšanas tās ārsienas nišā 2. stāva augstumā tika uzstādīta Valtera fon Pletenberga statuja, kuru pēc gleznotāja Johana Ādolfa Timma metiem materiālā realizēja dāņu tēlnieks Dāvids Jensens.

Pirmais Vidzemes bruņniecības nams (vācu: Ritterhaus) bija celts 1755. gadā. Tas tika radikāli pārbūvēts 1863.-1867. gados pēc Pēterburgas Ķeizariskās mākslas akadēmijas arhitektūras studentu Jāņa Baumaņa (1834.-1891.) un Roberta Pflūga (1832.-1885.) projekta. Jaunā nama iesvētīšana notika 1867. gada 8. maijā (pēc vecā sila). No 1900. līdz 1903. gadam Vidzemes bruņniecības nams ievērojami paplašināts (arh. Vilhelms Neimanis). 1921. gada 17. oktobrī ēka tika ļaunprātīgi aizdedzināta, un 1923. gadā to nopietni pārbūvēja (arh. E.Laube) Latvijas Republikas Saeimas vajadzībām. 1922. gadā Livonijas ordeņa mestra figūru demontēja, nomainot ar tēlnieka Roberta Maura darināto Lāčplēsi (kuru demontēja Latvijas PSR laikā 50. gados, bet 2007. gadā nišā ievietota tās kopija — J.Gomberga dāvinājums).

Otrā pasaules kara laikā ēkā atradās vācu policijas un SS organizācijas augstākā pārvalde Ostlandē. Šajā laikā tika iznīcināti reprezentācijas telpu interjeri, uz Trešo reihu aizveda lielāko daļu grāmatu, lietišķās mākslas un gleznu kolekciju, kas bija saglabājušās gan no Vidzemes bruņniecības, gan no pirmās Latvijas Republikas laikiem. Daļa mākslas vērtību zuda pēckara periodā, kad ēkā atradās Latvijas PSR Augstākā padome.

Astoņdesmito gadu sākumā tika aizbūvēts viens no iekšējiem pagalmiem un izveidota jauna telpa, kurā pašlaik iekārtota Balsošanas zāle. 1996. gadā tika pārkrāsots vestibils un Lielo marmora kāpņu telpa. 1997. gadā pēc arhitekta Andra Veidemaņa projekta tika izveidots jauns Sēžu zāles interjers. 1990. gada 4. maijā šajā namā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanu, un 1993. gadā darbu sāka 5. Saeima.