Kazdangas pils Kurzemē gaida gādīgu saimnieku (+VIDEO)

Muižas parks pēc platības ir viens no lielākajiem un dendroloģiski bagātākajiem Latvijā.

Dienvidkurzemes novada pašvaldība un Kultūras pārvalde aicina pieteikties fiziskas vai juridiskas personas, kas vēlētos kļūt par Kazdangas muižas apsaimniekotāju. Apsaimniekotāja pienākumos ietilptu muižas atdzīvināšana, projektu piesaiste un īstenošana, kā arī dažādu pasākumu organizēšana muižas telpās.

Kazdangas muižas komplekss (Katzdangen) daudzās paaudzēs piederējis ļoti bagātiem un politiski ietekmīgiem Kurzemes baroniem Manteifeļiem. Kazdangas muižu klasicisma stilā 19. gs. sākumā cēla slavenais Rietumeiropas arhitekts J. G. Berlics. Pašreiz pils ēkā atrodas muzejs, kurā var iepazīt Kazdangas pagasta vēsturi un Boju meža muzeja ekspozīciju.

Ap Kazdangas muižu iekārtots parks, kas veidots 19. gs. sākumā kā ainavu parks ar dažādām pastaigu takām, atsevišķu celiņu, soliņu un tiltiņu sistēmu. Šobrīd Kazdangas muižas parks pēc platības (196 ha) ir viens no lielākajiem un dendroloģiski bagātākajiem Latvijas muižu parkiem. Parkā atrodas divi riņķa krusti katrs savā Dzirnezera pusē. Kazdangas muižas parka teritorijā ir daudz dīķu, jo Kazdanga bija pirmā vieta visā cariskajā Krievijā, kur ap 1870. gadu sāka nodarboties ar dīķsaimniecību. Arī dzirnavu dīķis ir uzpludināts uz Alokstes upes.

Kazdangas pils joprojām tiek uzskatīta par vienu no krāšņākajiem klasicisma stila paraugiem Kurzemē. Tās projektā un plānojumā ir saskatāmas daudzas līdzības ar Mežotnes pili. Tās restaurācija 20. gadsimta sākumā tiek uzskatīta par vienu no pirmajām zinātniskajām restaurācijām Latvijā.

Uz pili pāri Alokstes upei ved akmens tilts. Upes otrā krastā ir saglabājušās vairākas agrākā muižas kompleksa ēkas: kalpu māja, staļļi, pārvaldnieka māja un klētis. Blakus pilij atrodas Kavalieru nams kurš var lepoties ar labi saglabātu interjeru: baroka stila kāpnēm un ornamentēta parketa grīdām.