Ēku renovācija var ietaupīt līdz pat 40% enerģijas (+VIDEO)

Organizētie pasākumi notika Bauskā, Aizkrauklē, Rēzeknē un Kuldīgā.

Pašvaldības darbinieki un citas ēku renovācijas procesos iesaistītās personas tiek iedrošinātas vadīt energoefektivitātes projektus daudzdzīvokļu ēkās

Sperot nozīmīgu soli ceļā uz energoefektivitātes paaugstināšanu Latvijā, projekta "Vietējo kopienu kapacitātes stiprināšana energoefektivitātes projektu izstrādē daudzdzīvokļu ēkās (DE-JĀ!)" ietvaros ir veiksmīgi aizsākta virkne pasākumu, kuru mērķis ir veicināt dažādu iesaistīto pušu - namu pārvaldnieku, māju vecāko, pašvaldības darbinieku, vietējo kopienu aktīvistu - kapacitātes izveidi daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas projektu izstrādē un nepieciešamas informācijas sniegšanu, lai to tālāk izmantotu vietējās kopienas attīstībā klimatneitrālai un enerģētiski neatkarīgai nākotnei. Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs (Ēkubirojs) organizētie pasākumi notika Bauskā, Aizkrauklē, Rēzeknē un Kuldīgā, kā arī attālināti, pievēršot uzmanību daudzveidīgajām finansējuma iespējām ēku renovācijai.

Reģionālo atšķirību novēršana un sadarbības izpēte ēku renovācijas jomā Latvijā

Latvija saskaras ar ievērojamām reģionālām atšķirībām ēku renovācijas tempos, jo īpaši mazāk apdzīvotās teritorijās, kur progresu kavē finanšu ierobežojumi un veiksmīgu piemēru trūkums. Projekts DE-JĀ! risina šo problēmu, izceļot tādus risinājumus kā vienas pieturas aģentūras iesaistīšana un aktīva vietējo iestāžu līdzdalība.

Dalībnieki arī atzina ELENA programmas potenciālu, jo īpaši sadarbojoties vairākām pašvaldībām, kam būtu nepieciešams nodrošināt, ne mazāk kā 3 000 000 eiro projektu sagatavošanai, lai gan tika paustas bažas par efektīvas sadarbības un atbildības nodrošināšanu starp partneriem. Daudzsološa pieeja varētu ietvert vienas pieturas aģentūras izveidi, ko pārvaldītu reģionālā attīstības organizācija. Tomēr, lai tā būtu efektīva, būtu vajadzīgi konkrētāki valsts tiesību akti. Šīs diskusijas ir palīdzējušas apzināt esošās problēmas un izpētīt dzīvotspējīgus risinājumus, lai paātrinātu ēku renovāciju.

Ekspertu iesaistīšana un pašvaldību atbalsts

Ekspertu un pašvaldību pārstāvju klātbūtne šajos pasākumos ir bijusi izšķiroša. Eksperti sniedza ieskatu sarežģītos jautājumos, savukārt pašvaldību pārstāvji apsprieda veidus, kā atbalstīt renovācijas projektus. Viens no ierosinātajiem risinājumiem ir pašvaldībām finansēt tehniskās dokumentācijas sagatavošanu ēkām ar augstu potenciālu, tādējādi nosakot etalonu turpmākajiem projektiem.

Standartizēta pieeja efektīvai renovācijai

Galvenais diskusijās izteiktais ieteikums ir pieņemt standartizētu pieeju ēku renovācijai. Ar šo metodi, tika renovētas 16 ēkas, kuras sasniedza 40% enerģijas ietaupījumus, izmantojot energoefektivitātes pasākumus ar zemākām izmaksām nekā vidēji. Tā ietvertu skaidru kritēriju noteikšanu attiecībā uz enerģijas ietaupījumu, būvniecības kvalitāti un izmaksu pārvaldību, tādējādi palielinot ieinteresēto personu uzticību un veicinot renovācijas iniciatīvu plašāku pieņemšanu. Tomēr šo standartu ieviešana teritorijās, kurās ir daudz kultūrvēsturisku ēku, rada īpašas problēmas specifisku renovācijas prasību un augstāku izmaksu dēļ.

Balsošanas grūtību pārvarēšana dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs

Viens no būtiskākajiem šķēršļiem renovācijas projektu uzsākšanai ir kvoruma trūkums mājas īpašnieku sapulcēs. Neseno Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumu, kas stāsies spēkā 2024.gada 1.novembrī, mērķis ir risināt šo problēmu, ļaujot kvorumu panākt atkārtotā sapulcē, kurā piedalās vismaz viena trešdaļa reģistrēto dzīvokļu īpašnieku. Paredzams, ka šīs izmaiņas atvieglos lēmumu pieņemšanu un paātrinās renovācijas procesus.

Secinājumi

Secinājām, ka pašvaldības apzinās ēku renovāciju šķēršļus un ir ieinteresētas risinājumu meklēšanā, jo saprot ēku renovāciju nozīmīgumu un to potenciālu. Galvenie identificētie ēku renovācijas šķēršļi ir: finansiāli ierobežojumi, juridiski šķēršļi, vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvars, kuri nevēlas neko mainīt, iedzīvotāju neizpratne par pievienoto vērtību: drošība, veselība un komforts, augsts kultūrvēsturiskā mantojuma ēku skaits, labās prakses piemēru trūkums, ekspertu un dzīvokļu iedzīvotāju neklātesamība kopsapulcēs un informācijas trūkums.