ES līmenī tiek uzturēts «pelēkais saraksts» ar gaisa kuģiem

Neformāli Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek uzturēts atsevišķs "pelēkais saraksts" ar gaisa kuģiem, par kuriem ir aizdomas, ka ar tiem tiek mēģināts apiet noteiktās sankcijas, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā informatīvā ziņojuma par Sankciju koordinācijas padomē lemto.

Šajā saraksta iekļauti gaisa kuģi no dažādām reģistrācijas valstīm, taču atrašanās šajā "pelēkajā sarakstā" neliedz tiem veikt lidojumus. Atsevišķu padomes locekļu ieskatā būtu nepieciešams ierosināt dalībvalstīm noteikt tiesības atteikt lidojumu "pelēkajā sarakstā" esošam gaisa kuģim, ja konstatējama sankciju apiešana.

Padomes sēdē pērn decembrī vairāki padomes locekļi vērsa uzmanību arī uz citām problēmām, kad nav iespējams izpildīt noteiktās sankcijas vai ir pamats aizdomām par sankciju apiešanu, bet nav iespējas rīkoties. Tika norādīts uz problēmām saistībā ar "Telegram" platformu, ar kuras starpniecību tiek pārkāpti ES un Latvijas noteiktie ierobežojumi, jo platformā izplatīto audiovizuālo saturu nav iespējams uzraudzīt.

Pērn notikušas divas Sankciju koordinācijas padomes sēdes, kā arī regulāras padomes apakšgrupas jeb Sankciju konsīlija sēdes.

Sankciju konsīlijs tika izveidots pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā 2022.gada 24.februārī un straujās apjomīgo sankciju noteikšanasTas ir regulāras sadarbības formāts, kurā institūcijas pārrunā aktuālos ar sankciju ieviešanu izpildi saistītos jautājumus, kam nepieciešama nekavējoša rīcība.

ĀM skaidro, ka šajā formātā iestādēm ir iespēja operatīvi vienoties par koordinētu rīcību konkrēta gadījuma risināšanā. Sankciju konsīlija sanāksmes notiek tiešsaistes režīmā reizi divās nedēļas vai pēc nepieciešamības biežāk, ja kāda institūcija ir ierosinājusi kopējai apspriešanai steidzamu jautājumu.

ĀM norāda, ka galvenais uzdevums pērn bija ES noteikto plaša mēroga sankciju vienveidīga un efektīva izpilde. ĀM uzsver, ka sankciju ieviešana ir ilgstošs, pastāvīgs process, kas prasa nepārtrauktu uzraudzību un koriģēšanu.

Informatīvajā ziņojumā secināts, ka kopumā Latvijā sankciju ieviešana noritējusi ar labiem panākumiem. Vienlaikus padomes sēdēs norādīts, ka īpaša uzmanība jāpievērš sankciju apiešanas riskiem, kas konstatēti, vērojot tirdzniecības un finanšu plūsmu izmaiņas uz trešajām valstīm.

Tāpat padomes sēdēs vērsta uzmanība uz Krievijas plaši lietoto retoriku, ka ES sankcijas nav efektīvas un vairāk kaitē ES nekā Krievijai, kā arī par pasaules pārtikas krīzi, ko izraisījušas ES sankcijas. Padome vienojusies, ka iestādēm ir jābūt sagatavotām uz to reaģēt.

Tāpat notikušas vairākas tiesvedības ES Tiesā, pēc kurām padome novērojusi, ka īpaši būtiski ir spēcīgu pierādījumu nepieciešamība, iekļaujot personas sankcionēto personu sarakstā, jo vairākās lietās tiesa secinājusi, ka tie nav bijuši pietiekami pamatoti.

Vienā no padomes sēdēm pērn decembrī ĀM informējusi, ka Latvijas īpašo lomu un pieredzi, esot uz ES ārējās robežas gan ar Krieviju, gan Baltkrieviju, arvien nozīmīgāk novērtē arī sankciju noteikšanas un izpildes sadarbības partneri. Pa diplomātiskajiem kanāliem Latvija ir uzrunājusi atsevišķas trešās valstis, piemēram, Kazahstānu, Turciju, Uzbekistānu, Armēniju, Gruziju un Azerbaidžānu divpusēji, kā arī atbalstījusi ES īpašo sūtni sankciju jautājumos.

Tāpat nodibināta sadarbība starp muitas iestādēm un dialogs ar šīm valstīm tiek turpināts, veicinot atbildīgo iestāžu ciešāku sadarbību. Padomē secināts, ka jāturpina detalizēti vērot tendences, lai konstatētu un novērstu, vai šīs valstis tiek izmantotas sankciju apiešanai, vienlaikus apzinoties, ka tirgus veic diversifikāciju uz trešajām valstīm laikā, kad noteiktas sankcijas Krievijai.

Padomes sēdes laikā tika aktualizēts jautājums par sankciju vienotu un koordinētu piemērošanu visās ES dalībvalstīs. ĀM informēja, ka sankciju izpilde ir katras dalībvalsts atbildībā un katra dalībvalsts lemj, kā tās piemērot. Dažādā izpratne ir rosinājusi uz pārdomām, ka ES būtu noderīga līdzīga uzraugošā institūcija kā ASV, kas koordinē vienveidīgu sankciju ieviešanu, tomēr par to ir jāvienojas visām ES dalībvalstīm un process būtu laikietilpīgs, tādēļ pašlaik šo lomu neformāli ir uzņēmusies Eiropas Komisija, paužot gatavību sniegt arī rakstiskas atbildes uz konkrētiem dalībvalstu jautājumiem par sankciju izpildi.