Asociācija: ceļot nodokļus banku nozarei, ekonomikas attīstību nevar sasniegt

Ceļot vai nosakot arvien jaunus nodokļus un nodevas banku nozarei, nav iespējams veicināt tālāku finanšu nozares un visas ekonomikas attīstību, pavēstīja Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes loceklis Jānis Brazovskis,

Viņš uzsver, ka kreditēšana vienmēr ir bijusi un ir finanšu sektora pamatbizness, tāpēc Latvijā, tāpat kā citur, kredītiestādes labprāt atbildīgi kreditētu vairāk. Taču kreditēšana nebalstās pieejā - gribu vai negribu, patīk vai nepatīk, kā tas izklausās izskanējušajā ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) idejā. Brazovskis norāda, ka tas ir vesels kritēriju kopums, pie kādiem nosacījumiem un kam bankas var izsniegt kredītus, un galvenais rādītājs gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem ir maksātspēja.

Jau iepriekš nozares eksperti, izvērtējot visu valstī strādājošo 109 000 uzņēmumu bilances par 2022.gadu, secināja, ka vispārīgiem finansēšanas kritērijiem Latvijā kopumā atbilst nedaudz vairāk par 21 000 uzņēmumu, no tiem 4500 (21%) jau tiek finansēti.

Lai varētu finansēt vairāk, nepietiks tikai ar risku politikas pārskatīšanu banku pusē, - ir nepieciešama visu pušu, tostarp valsts iesaiste, lai radītu labvēlīgāku vidi uzņēmumu izaugsmei, uzsver Brazovskis, norādot, ka viens no būtiskākajiem faktoriem, taču ne vienīgais, ir ēnu ekonomikas mazināšana.

Mājokļu kreditēšanā ir jūtama ne tikai cilvēku piesardzība, bet arī uzkrājumu trūkums, skaidro Brazovskis. Latvijā mājsaimniecībām noguldījumu apmērs komercbankās uz vienu iedzīvotāju nesasniedz pat 5500 eiro, kamēr Lietuvā un Igaunijā noguldījumi bankās veido 7400 līdz 8500 eiro uz vienu iedzīvotāju. Cilvēkiem nepietiek līdzekļu hipotekārā kredīta pirmajai iemaksai, tāpēc ieceri par jauna mājokļa būvniecību vai iegādi nav iespējams finansēt ar aizņēmumu, jo bez pirmās iemaksas to bankas ne tikai nevar, bet arī nedrīkst darīt. Tā ir valsts ar likumu noteikta prasība.

Finanšu nozare jau neskaitāmas reizes ir paudusi atbalstu, lai veicinātu kreditēšanu, izstrādājot vadlīnijas militārās nozares finansēšanai, mājokļu energoefektivitātes siltināšanas programmu nosacījumu atvieglošanai un citas ļoti praktiskas un ikdienā izmantojamas iniciatīvas. Tomēr banku ieguldījums ekonomikas izaugsmē nevar būtiski palielināties, ja arī valsts neveic savus mājasdarbus, uzsver Brazovskis.

Turklāt, ja kāda nozare tiek aplikta ar papildu "terminētu" nodokli, tad tam jābūt ar konkrētu, izmērāmu mērķi, ko šis nodoklis risinās, norāda Brazovskis. Tā, piemēram, 2010.gadā tika ieviesta finanšu stabilitātes nodeva, kas bija paredzēta kā pagaidu risinājums, tomēr kredītiestādes šo nodevu maksā vēl aizvien.

Šobrīd ir acīmredzams trūkums gan pašvaldību, gan valsts budžetā, un vajadzību ir un nākotnē būs arvien vairāk, nekā iespēju, pauž Brazovskis. Viņaprāt, dažādu pagaidu nodokļu ieviešana bez skaidra mērķa un konsekvences nodokļu politikā rada tikai lielāku haosu un ieguldītāju neuzticību valstij, nekā ilgtermiņa ieguvumus.

Tāpēc finanšu nozare aicina jautājumus par kreditēšanas veicināšanu risināt kompleksi, nevis ar dažādām "pilotprojektu" idejām. Brazovskis uzsver, ka tās nerada pārliecību par skaidru valsts attīstības vīziju ne mums pašiem, ne ārvalstu investoriem.

Ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" Valainis sacīja, ka Latvijā bankām virspeļņas nodokli varētu noteikt arī individuāli.

Viņš norādīja, ka banku peļņa šogad piecos mēnešos bija 250 miljoni eiro, tajā pašā laikā izsniegto aizdevumu apmērs nav pieaudzis tādā apmērā, kādā būtu vēlams, tāpēc ir jāatrod veids, kā būtiski palielināt izsniegto kredītu apmēra kāpumu.

Tāpat Valainis atzīmēja, ka bankas attiecīgo peļņu ir sasniegušas nevis tāpēc, ka būtu īstenojušas agresīvu kreditēšanas politiku, bet tāpēc, ka Eiropas Centrālā banka, lai ierobežotu straujo inflācijas kāpumu, ir paaugstinājusi likmes.

"Mums ir nepieciešams, lai bankas šo naudu iegulda tautsaimniecībā," uzsvēra ekonomikas ministrs, piebilstot, ka efektīvākais veids, kā sekmēt tautsaimniecības kreditēšanu, būtu virspeļņas nodokļa ieviešana bankām.

Tostarp Valainis atzīmēja, ka šobrīd banku izsniegto aizdevumu apmērs salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieaudzis par apmēram 3%, kamēr vēlamais pieaugums būtu par 8-10%.

"Ir jāatrod labāki motivējošie instrumenti. Šī būtu savdabīga vienošanās ar bankām - mēs uzliekam jums šādu nodokli, jūs varat to arī nemaksāt, ja jūs sākat finansēt tautsaimniecību," sacīja ekonomikas ministrs.

Valainis uzsvēra, ka virspeļņas nodokli var ieviest arī individuāli katrai bankai, lai izvairītos no "kolektīvās bezatbildības, kad var teikt - mēs jau finansējam, bet citi nē".

Pēc ekonomikas ministra teiktā, ja banka izpildīs prasības attiecībā uz kreditēšanas tempu palielināšanu, tai virspeļņas nodoklī samaksātā summa tiktu atdota.

Bankām virspeļņas nodokli varētu ieviest no nākamā gada, piebilda Valainis.