2025. gadā Latviju uzraudzīs starpnozaru Krīzes vadības centrs (+VIDEO)

Būs nepieciešamas 24/7 darba režīmam atbilstošas telpas un drošības prasībām atbilstošs aprīkojums.

Ministru kabinets apstiprināja Krīzes vadības centram nepieciešamos resursus, lai diennakts režīmā monitorētu civilo drošības situāciju valstī. Iegūtās informācijas analīze palīdzēs identificēt riskus un draudus, kuru risināšanai varēs attīstīt un pielāgot gan stratēģiski operatīvo plānošanu, gan sagatavot nepieciešamos dokumentus lēmumu pieņemšanai Krīzes vadības padomē un Ministru kabinetā. Plānots, ka Krīzes vadības centrs darbību uzsāks ne vēlāk kā 2025.gada 1.janvārī un koordinēs civilo krīžu pārvaldību valstī.

"Latvijas cilvēki, uzņēmēji, dienesti un iestādes ir pierādījuši, cik kopā esam noturīgi un spējīgi atrisināt visdažādākās problēmas. Ikvienam ir kāds priekšstats par to, ko varētu darīt vienā vai otrā situācijā. Lai sekmīgi izmantotu mūsu sabiedrībā pastāvošo vienotību un uzņēmību, mums visiem jābūt kopīgai skaidrībai par to, kā tieši katram no mums jārīkojas. Tāds arī ir publiskās pārvaldes un Krīzes vadības centra uzdevums - objektīvi novērtēt situāciju un sniegt skaidru instrukciju visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā iedzīvotājiem," saka Krīzes vadības centra izveides grupas vadītājs, bijušais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks, Oskars Āboliņš.

Būtisks jauninājums civilo krīžu pārvaldībā Latvijā būs situāciju centra jeb tā saucamā SITCEN izveide. Tā nolūks būs sadarbībā ar valstī esošajām operatīvajām institūcijām 24/7 režīmā nodrošināt situācijas monitoringu un informācijas apkopošanu, lai identificētu un objektīvi novērtētu potenciālus apdraudējumus un krīzes situācijām Latvijā būtu iespējams sagatavoties pēc iespējas apsteidzoši.

Nozīmīga loma savlaicīgai risku identificēšanai un novēršanai būs tieši Krīzes vadības centra analītiskajai kapacitātei - apkopotajos datos vajadzēs spēt saskatīt un novērtēt riskus un piedāvāt risinājumus apdraudējuma samazināšanai vai novēršanai. Krīzes vadības centra darbība plānota divos līmeņos. Krīzes pārvaldības stratēģiskajā līmenī Krīzes vadības padomei tiks piedāvāti situācijas analīzē balstīti lēmumprojekti. Savukārt operacionālā līmenī - iesaistīto pušu koordinācijā - lēmumus varēs pieņemt tieši Krīzes vadības centrs.

Īpaša specifika krīzes apstākļos ir nekavējoša kopīgas izpratnes par situāciju nodrošināšana, jo ļoti ātri ar kvalitatīvu aktuālo informāciju jāspēj apgādāt gan krīzes pārvaldībā iesaistītās institūcijas atbilstoši to kompetencei, gan jāsniedz precīzi un viegli uztverami skaidrojumi par situācijas attīstību un nepieciešamo rīcību sabiedrībai. Tādēļ Krīzes vadības centrā tiks attīstīta arī krīzes komunikācijas kapacitāte, kas ikdienā attīstīs valsts un pašvaldību iestāžu sadarbību prasmes iekšējās un ārējās saziņas jomā krīžu apstākļos.

Ikdienā Krīzes vadības centrs sadarbosies ar ministrijām un pašvaldībām, palīdzot iestādēm uzlabot savus krīzes pārvaldības procesus, kā arī dažādu institūciju sadarbības spējas. Plānots arī modelēt Latvijā iespējamas civilās krīzes situācijas un ar iesaistītajām institūcijām trenēties to risināšanā.

Tā kā Krīzes vadības centrs pārņems Krīzes vadības padomes sekretariāta funkcijas, tā uzdevums būs sagatavot lēmumu pieņemšanai vajadzīgos dokumentus, kā arī koordinēt civilo krīžu pārvaldībā iesaistīto institūciju darbu un krīzes komunikāciju. Jāuzsver, ka lokālas vai reģionālas civilās krīzes risināšana saglabājas attiecīgās pašvaldības un jomā kompetento institūciju atbildībā. Tādas, piemēram, var būt nelielu teritoriju applūšana vai atsevišķa meža ugunsgrēks. Krīzes vadības centra iesaiste plānota gadījumos, kad apdraudējums aptver vairākas nozares vai visu valsti, kā tas bija, piemēram, Covid-19 pandēmijas gadījumā.

Krīzes vadības centra izveide Valsts kancelejā tiešā Ministru prezidenta pakļautībā ir daļa no Valsts kancelejas kā valdības centra stiprināšanas atbilstoši Valsts pārvaldes modernizācijas plānam un valdības deklarācijai. Centra struktūra un funkcijas tiks veidotas, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi civilo krīžu pārvaldībā Latvijā un arī ārvalstu pieredzi valsts līmeņa krīžu vadības koordinācijā.

Lai gan drošības apsvērumu dēļ detalizēta informācija par Krīzes vadības centram nepieciešamajiem resursiem netiek atklāta, zināms, ka būs nepieciešamas 24/7 darba režīmam atbilstošas telpas un drošības prasībām atbilstošs aprīkojums, kā arī 15 amata vietas. Krīzes vadības centra vajadzībām tiks pielāgotas valsts pārvaldes rīcībā jau esošas telpas savukārt amata vietas netiks veidotas no jauna, bet gan pārceltas no iekšlietu resora.