Rīgas zinātnieki pēta dzīvi Kurzemes Kazdangā (+VIDEO)

Kopiena ir visai sašķelta, kas neļauj tālāk virzīties uz konkrētu mērķi, jo katrs "rušina" savu ceļu.

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) komanda docentes Zanes Grigorovičas vadībā jau otro reizi viesojās Kazdangā, lai turpinātu pērnā gada vasarā iesākto Kazdangas kultūrtelpas izpēti.

Projekta vadītāja un LKA pasniedzēja Zane Grigoroviča stāsta, ka pagājušajā gadā tika iesniegts pirmais projekts “Dzīvās kultūras mantojums Kazdangā”, kura mērķis bija sākotnēji pētīt dzīvo jeb nemateriālo kultūras mantojumu – tradīcijas, zināšanas, amatnieciskās prasmes.

Viņa pastāsta, ka Kazdangu izvēlējās, jo no tās puses nāk viņas senči.

“Pirmo reizi kā pasniedzēja un arī darbojoties zinātnes jomā, sapratu, ka var pētīt arī to, kas tev ir ļoti tuvs, pašsaprotams, bet patiesībā ārkārtīgi interesants", - ziņo docente vietnei liepajniekiem.lv.

Viņa norāda, ka kopiena ir visai sašķelta, kas neļauj tālāk virzīties uz konkrētu mērķi, jo katrs "rušina" savu ceļu.

Visiem intervētajiem vietējiem iedzīvotājiem, kā arī tiem, kas interesējās par projekta gaitu, ir viena un tā pati galvenā Kazdangas vērtība – Kazdangas pils.

Projekta vadītāja uzsver, ka vietējie iedzīvotāji ir norūpējušies par senās ēkas likteni.

“Tā asociējas ar centru, ar uzplaukuma laiku, kas bija tehnikuma gadi,” viņa skaidro.

LKA pasniedzēja ir pārliecināta, ka Kazdangā trūkst jauna, enerģiska cilvēka, kas domā fundamentāli un globāli par visas Kazdangas tālāko attīstību.

Kazdangas kultūras pasākumu organizatore Inese Birkenfelde atzīst, ka bijusi pārsteigta, redzot, cik daudz iedzīvotāju bija ieradušies uz tikšanos ar LKA komandu.

“Pagājušogad, kad viņi bija šeit, vairāk izzināja to, kas kazdandzniekiem ir aktuālāks, mīļāks, kas tad ir tā mūsu vērtība. Tāpēc šajā reizē, kad viņi atbrauca, bija sagatavojuši tādu kā rezumē, prezentācijā rādīja par to, ko viņi iepriekšējā gadā ir sapratuši par Kazdangas iedzīvotājiem,” viņa stāsta.

Kultūras darbiniece skaidro, ka, viņasprāt, šāds projekts ir svarīgs, lai varētu uz Kazdangu un tās iedzīvotājiem palūkoties no malas.

Viņa smej, ka visi secinājumi bijuši patiesi.

“Man liekas, ka, ikdienā šeit dzīvojot, mēs nenovērtējam vietas, kur esam, burvīgumu, svarīgumu, nozīmīgumu un arī tās vēsturi, ko mēs jau patiesībā šobrīd veidojam. Ir arī svarīgi paskatīties, kā tas bija pirms mums, kā tas ir šobrīd un varbūt kādas varētu būt jaunas idejas nākotnei.”