Kariņa avioreisu skandālā saskata sistēmisku problēmu valsts pārvaldē

Notiekošais ap bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) privāto avioreisu skandālu izgaismo sistēmisku problēmu valsts pārvaldē, parādot, ka politiķiem un augstākajiem ierēdņiem līdz galam nav skaidrs, kāds ir pareizākais savstarpējās komunikācijas un atbildības dalījuma modelis, tādu viedokli pauda sabiedriskās politikas centra "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka.

Aicināta raksturot pašreizējo situāciju, Kažoka uzsvēra, ka tā izskatās "briesmīgi". Lai gan notiekošajam ir gan zināms politiskais konteksts, gan privāto avioreisu skandāls ilgu laiku ir publiskās telpas interešu lokā, vienlaikus tas norāda uz sistēmiskām problēmām, kas ir raksturīgas ne tikai Ministru prezidenta birojam un Valsts kancelejai, bet daudzām ministrijām, kur saduras dažādas izpratnes starp politiķiem un ierēdņiem, viņa teica.

"Diemžēl jau ilgāku laiku ierēdniecība Latvijā ir vāja. Konkrētajā gadījumā no šī vājuma cieš ne tikai paši ierēdņi, bet arī politiķi, jo viņi nesaprot sarkanās līnijas, kuras nedrīkst pārkāpt saskarsmē ar ierēdņiem, un kāda informācija politiķiem pašiem ir vajadzīga, lai pēc tam nenonāktu nepatikšanās," sacīja "Providus" direktore.

Kažoka atzina, ka pagaidām viņa neredz risinājumu, taču ir skaidrs, ka tāds ir vajadzīgs un tam būtu jāattiecas uz pilnīgi visu valsts pārvaldi, lai turpmāk būtu skaidrība par lietām, ko sabiedrība sagaida no augstākajiem ierēdņiem, un kāda ir politiķu atbildība.

Kažoka atzīmēja, ka dažās iepriekšējās valdībās politiķi pārāk daudz diktējuši ierēdņiem, ko politiķi vēlējušies darīt, bet par maz prasījuši no ierēdņiem saprotamu izvērtējumu, vai tas, ko politiķis vēlas darīt, atbilst ne tikai labas pārvaldības, bet arī tiesiskuma principiem.

"Arī ierēdņi aizvadīto gadu laikā ir pieraduši pārāk izdabāt politiķu untumiem. Šajā gadījumā mēs redzam, ka tas notiek arī tad, ja izdabāšana nav īsti likumīga. Acīmredzot, nāksies atgriezties pie pamatu pamatiem un atkal mēģināt risināt jautājumus, kas skar robežlīniju par politiķu un ierēdņu atbildību, cieņpilnāku komunikāciju starp pusēm, lai ne vieni, ne otri neiekļūtu tik nepatīkamās situācijās kā patlaban," pauda Kažoka, piebilstot, ka no šīs konkrētās situācijas neiegūst neviens - ne ierēdņi, ne politiķi, nedz arī sabiedrība.

Taujāta, vai patlaban amatā pazeminātais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis tiek padarīts par vienīgo vainīgo privāto avioreisu skandālā un vai šajos notikumos nepazūd arī politiķu atbildība, "Providus" direktore uzsvēra, ka ir dažādas atbildības formas, no kurām smagākā ir kriminālatbildība. Gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), gan prokuratūra strādā pie tā, lai saprastu, vai šajā gadījumā ir noticis noziegums, ja tas ir noticis, kurš par to ir atbildīgs.

KNAB jau ir paziņojis, ka kriminālprocesā par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu patlaban tiek vērtētas divu personu darbības un tām noteikts statuss "tiesības uz aizstāvību".

Viņasprāt, KNAB uzskata, ka, visticamāk, noziegums ir noticis, un to, iespējams, ir paveikušas divas personas. Kažoka atzīmēja, ka pagaidām nav zināms, kas ir šie cilvēki. Tie var būt ierēdņi, vai arī politiķi, kas pieņēma lēmumus.

Runājot par Citskovski, "Providus" direktore uzsvēra, ka ir noslēgusies disciplinārā izmeklēšana un sodīšana. Taču tas attiecās tikai uz ierēdņiem, valsts pārvaldes amatpersonām, savukārt politiķiem ir politiskā atbildība.

"Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija mēģināja noskaidrot, vai ierēdnis ir veicis savus pienākumus atbildīgi. Iespējams, Citskovskim ir taisnība, ka komisijai vajadzēja skatīties uz viņa kā ierēdņa darba plašāku kontekstu un saprast, kādi tieši ir bijuši uzstādījumi no Ministru prezidenta biroja. Ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušo, Citskovskis uzskata, ka bez šāda plašāka konteksta ir grūtu spriest par viņa personisko atbildību. Vai tas tā ir, es nezinu," teica Kažoka.

Viņa skaidroja, ka Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija nekādā veidā nevar sodīt Ministru prezidentu vai premjera biroja darbiniekus, jo tāda ir valsts pārvaldes struktūra. Kažokas ieskatā, ir svarīgs jautājums, vai kāds šajā situācijā uzņemsies politisko atbildību. Aizvadītajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās varēja redzēt, ka vēlētāji politiski sodīja Kariņu, svītrojot viņu ārā, taču šajā sāgā ir bijuši iesaistīti citi politiķi, kas tolaik strādāja Kariņa birojā, viņa uzsvēra.

Kad saistībā ar privāto avioreisu skandālu atkāpās Kariņš, daži partijas "Jaunā vienotība" politiķi uzsvēra, ka viņš ir rīkojies "kā kārtīgs Rietumu politiķis". Jautāta, vai tiešām šī bija "kārtīga Rietumu politiķa" rīcība un vai Kariņam nevajadzēja atkāpties no amata, kad skandāls vēl tikai sāka uzņemt apgriezienus, Kažoka akcentēja, ka katrā valstī ir savas politiskās atbildības tradīcijas un izpratne par to, kurā brīdī politiķim būtu pareizāk demisionēt, lai nemestu ēnu nedz uz sevi, nedz uz savu partiju, ne uz valdības darbu.

Viņa pieminēja Disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas lēmumu, kas ir publiski pieejams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Kažokas ieskatā, tas liek domāt, ka Ministru prezidenta birojam nebija pietiekamas izpratnes par to, ko viņi drīkst vai nedrīkst prasīt no Valsts kancelejas, un tā ir problēma.

Viņa norāda, ka partija "Jaunā vienotība" ir ieinteresēta paskatīties uz savu cilvēku rīcību attiecīgajā situācijā un saprast, vai arī turpmāk var paļauties uz viņu padomiem. Par to, ka partija šajā virzienā domā, liecina ne tikai Kariņa atkāpšanās, bet arī tas, ka premjeres Evikas Siliņas (JV) komandā nav bijušais Kariņa biroja vadītājs un parlamentārais sekretārs, tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV).

"Vai ar to pietiek, ir atkarīgs no sabiedrības un partijas "Jaunā vienotība" vēlētāju attieksmes. Latvijas sabiedrībā ir dažāda attieksme pret labas pārvaldības principu pārkāpumiem, kas, iespējams, ir vēl uzskatāmāk. Piemēram, notiekošais Ogres un vēl dažās citās pašvaldībās ir daudz dramatiskāks, nekā tas, kas varēja notikt Ministru prezidenta birojā, taču tur nekādas atbildības patlaban nav," teica Kažoka.

Viņa pieminēja Igauniju, kur nesen bija skandāls par premjeres dzīvesbiedru un viņam daļēji piederošā transporta uzņēmuma pelņas gūšanu kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Tas ir novedis pie tā, ka Igaunijā valdībai uzticas rekordzems iedzīvotāju skaits, tuvinoties Latvijas un Lietuvas rādītājiem.

Kažoka norādīja, ka šādi skandāli nepaliek bez sekām uz sabiedrību - jo ilgāk tas viss turpinās, jo mazāk sabiedrībai ir sajūta, ka kāds uzņemas atbildību, tāpēc ir arī mazāk cerību, ka sabiedrība varētu sākt uzticēties valdībai.

Viņasprāt, tās ir sliktas ziņas tieši Siliņas valdībai, kas nav sevišķi spēcīga. Tai būs jāpieņem nepatīkami lēmumi, domājot par nākamā gada valsts budžetu. Patlaban lielāka uzticēšanās no sabiedrības puses noderētu, taču, ja fonā noris šādi skandāli, ir maz cerību, ka šāda uzticēšanās varētu parādīties, pauda Kažoka.