Rīgas Centrālās pasažieru dzelzceļa stacijas mezgla izmaksas "Rail Baltica" projektā varētu sasniegt 888 miljonus eiro, no kuriem kopumā patlaban iztrūkst 570,857 miljoni eiro, secināts Valsts kontroles (VK) ziņojumā par "Rail Baltica" Latvijas posma tvēruma izmaiņu pieņemšanas gaitu.
Patlaban ir noslēgts līgums ar izmaiņām par Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla izbūvi 565,148 miljonu eiro vērtībā, pieejamais finansējums ir 317,143 miljoni eiro, kamēr kopējais finansējuma iztrūkums ir 570,857 miljoni eiro, bet finansējuma iztrūkums noslēgtā līguma ietvaros - 248,005 miljoni eiro.
Pēc Satiksmes ministrijā (SM) minētā, patlaban no pieejamā finansējuma Centrālās stacijas mezgla izbūvei iztērēti aptuveni 106 miljoni eiro.
No kopējā pieejamā finansējuma 317,143 miljonu eiro apmērā, 263,508 miljoni eiro ir Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums, kamēr 53,635 miljoni eiro ir Latvijas finansējums.
VK norāda, ka SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) pasažieru stacijas kopējās izmaksas varētu sasniegt 258,5 miljonus eiro, Rīgas Centrālās pasažieru stacijas pamattrases, tostarp dzelzceļa tilta - 557,9 miljonus eiro, projektēšanas - 34,5 miljonus eiro, bet uzraudzības izmaksas varētu veidot 37,1 miljonu eiro.
Salīdzinājumā ar 2023.gada aplēsēm kopējās Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla izmaksu prognozes pieaugušas par 0,4%, kad izmaksas tika novērtētas 884,8 miljonu eiro apmērā, kamēr salīdzinājumā ar 2021.gada aplēsēm - par 36,8%, kad izmaksas tika aplēstas 649,3 miljonu eiro apmērā.
VK norāda, ka 2019.gadā EDzL un pilnsabiedrības "BeReRix" līgums par "Rail Baltica" Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrādi un būvdarbiem paredz izmaksas 430,538 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Līgumā nav ietveri dzelzceļa energoapgādes un vadības inženiersistēmu darbi, kas attiecas uz 1435 milimetru platuma sliedēm, jo tie ir AS "RB Rail" atbildībā, kā arī, iespējams, darbi, kas attiecas uz soliņu un speciālā aprīkojuma iegādi, kas būs jāveic infrastruktūru pārvaldniekam.
Pēc līguma noslēgšanas tajā ir veikti vairāki grozījumi par izmaiņām un papildu darbu veikšanu, kas atbilstoši SM apstiprinātajiem izmaiņu rīkojumiem līdz 2024.gada martam veido izmaksu pieaugumu 134,61 miljona eiro apmērā, un aktuālā Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla līguma kopējā summa ir palielinājusies līdz 565,148 miljoniem eiro.
Atbilstoši EDzL sniegtajai informācijai un veiktajām aplēsēm par nākotnē sagaidāmo izmaksu pieauguma prognozēm Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla līgumu izmaiņu pieaugums varētu sasniegt aptuveni 165,9 miljonus eiro, kur 134,6 miljoni eiro ir jau ar SM saskaņotās izmaiņas, bet 31,3 miljoni eiro ir nākotnes prognoze.
EDzL pārstāvji skaidrojuši VK, ka izmaksas kāpušas vairāku iemeslu dēļ, tostarp saistībā ar līgumā paredzētiem darbiem, kuri veicami par atsevišķu atlīdzību, saistībā ar būvprojekta grozījumiem, kuri izriet no AS "RB Rail" grozītā operacionālā plāna un Rīgas mezgla darbības plāna saistībā ar "RB Rail" izsniegto prasību par pasažieru platformas paaugstināšanu, saistībā ar izmaiņām, kuras izriet no veiktajām izmaiņām "Rail Baltica" būvprojektēšanas vadlīnijās, kā arī saistībā ar pārprojektēšanas darbiem un papildu izmaksām saistībā ar novēlotu finansējuma saņemšanu.
VK veiktajā revīzijā arī konstatēts, ka SM Ministru kabinetā nav virzījusi izskatīšanai Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla līgumu pirms tā noslēgšanas, kā arī tas nav sniedzis atļauju uzņemties no tā izrietošās iespējamās finansiālās saistības, kas varētu pārsniegt ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līgumiem piešķirto finansējumu, tostarp iespējamās laušanas gadījumā.
Konstatēts, ka Ministru kabinets netika iesaistīts arī ar Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla līgumu saistīto izmaiņu rīkojumu apstiprināšanā, ar kuriem sākotnēji noslēgtā līguma izmaksas pieauga par 134,61 miljonu eiro. Arī par nepieciešamo valsts budžeta finansējumu minēto darbu pabeigšanai vai neattiecināmajām izmaksām detalizēta informācija nav sniegta.
Noslēdzot darbu pie grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vairākums nav atbalstījis nedz dažu novadu atjaunošanu, nedz atteikšanos no lielo pilsētu un blakus novadu apvienošan...
Uz Latvijas-Krievijas robežas patlaban ir izbūvēti aptuveni 130 kilometri jeb 46% no kopumā 283 kilometriem, informēja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).
Būvdarbi vienlaikus norit sešās darbu daļās. Žogu prioritārajos posmos plānots pabeigt līdz 20...
Komentāri