Saeima neatbalsta vairāku novadu atjaunošanu

Noslēdzot darbu pie grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vairākums nav atbalstījis nedz dažu novadu atjaunošanu, nedz atteikšanos no lielo pilsētu un blakus novadu apvienošanas.

Komisija grozījumus likumā šodien atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā. Gala lēmumu šajos jautājumos pieņems Saeima.

Likumprojektā palikusi tā sākotnējā redakcija, kas joprojām paredz Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam.

Lai gan iepriekš komisija bija konceptuāli atbalstījusi atteikšanos lielo pilsētu un blakus novadu apvienošanas, tomēr šodien konkrēti attiecīgie priekšlikumi vairākuma atbalstu nesaņēma. Lielākoties balsojumos deputātu viedoklis dalījās uz pusēm, pieciem balsojot "par" un pieciem "pret" vai "atturas".

Komisija iepriekšējās un šodienas sēdē neatbalstīja arī nevienu no priekšlikumiem par kādu iepriekšējo novadu atjaunošanu vai jauna novada izveidošanu.

Līdz ar to tika noraidīti priekšlikumi par Carnikavas, Babītes, Kandavas, Ikšķiles, Ilūkstes un Ozolnieku novadu atjaunošanu, kā arī rosinājums par Ziemeļkurzemes novada izveidošanu.

Deputāti nav atbalstījuši arī priekšlikumu par Garkalnes pagasta pievienošanu Ādažu novadam.

Reizē joprojām saglabājas iespēja Ādažu un Ropažu novadiem līdz rudenim pie iespējas rast vienprātību, vai un kā sadalāms Garkalnes pagasts - nav gan zināms, vai tādu vienošanos būs iespējams panākt.

Komisijas sēdes sākumā vēl tika spriests par Juridiskā biroja otrdien piedāvātajiem kritērijiem administratīvajām teritorijām. Tomēr šodien vismaz komisijas lēmumu līmenī tie vairs nebija tik aktuāli, jo pretēji iepriekš konceptuāli lemtajam komisija tomēr neatbalstīja priekšlikumus par lielo pilsētu un blakus novadu apvienošanas no 2029.gada atcelšanu.

Sēdes sākuma diskusijā Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) kopumā pozitīvi novērtēja Juridiskā biroja otrdien piedāvātos kritērijus, bet reizē piedāvāja no tiem izņemt nosacījumu par iedzīvotāju skaitu, lai tas netraucētu Ventspils novadam palikt kā atsevišķai pašvaldībai.

Juridiskā biroja pārstāvis gan skaidroja, ka iedzīvotāju skaita noteikumu nevar no priekšlikuma ņemt ārā, lai saglabātu kritēriju piedāvājuma jēgu.

Vēl pirms sēdē bija iezīmējies, ka komisija neatbalstīs lielo pilsētu un blakus novadu apvienošanas atcelšanu, arī deputāts Ingmārs Līdaka (AS) vaicāja par risinājumu Ventspils novadam saistībā ar piedāvātajiem kritērijiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ministrijas pārstāve norādīja, ka VARAM uzskata, ka kritēriju noteikšanā likumā nav nepieciešama, jo tas pēc būtības nozīmētu jauna veida administratīvi teritoriālo reformu.

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Guntis Blumbergs ("Latvijai un Ventspilij") piedāvāja likuma kritērijos cita starpā ietvert platību, ņemot vērā, ka Ventspils novada platība ir virs 2400 kvadrātkilometriem. Blumbergs norādīja, ka situācijā, kad Ventspils pilsētā 22 000 iedzīvotāju, bet novada lielākajās apdzīvotajās vietās pamatā daži simti, abu pašvaldību apvienošanas gadījumā novads "faktiski beidzas".