lv
qHc3YT39qUdsPGW7LPE2DJV2yK63v6SKOn53obPt
3768106

Šveices uzņēmēji uzteic Latvijas IT profesionāļus (+VIDEO)

Šveices uzņēmēji uzteic Latvijas IT profesionāļus (+VIDEO)

Valstī ir lieliski jaunuzņēmumi, kas veido izcilus nišas produktus pasaules līmenī.

"Mūsdienu strauji mainīgajā un tehnoloģiski attīstītajā pasaulē uzņēmumi saskaras ar arvien sarežģītākiem izaicinājumiem – tas nozīmē, ka arī no darbiniekiem tiek sagaidītas daudzveidīgas un starpdisciplināras prasmes, kā arī elastība. Arvien vairāk darba devēju atzīst, ka panākumu atslēga ir tieši starpdisciplinaritāte, kas ļauj darbiniekiem ne tikai veiksmīgi pildīt savus tiešos pienākumus, bet arī veiksmīgi integrēties komandā, komunicēt ar kolēģiem un klientiem, kā arī risināt problēmas radošā un efektīvā veidā", - vietnē labsoflatvia.lv norāda Šveices biznesa eksperte Latvijā Elīna Branta.

Latvijā ir pārdomātas atbalsta iespējas un mehānismi, kas ir daudzsološs pamats jaunuzņēmumu attīstībai. Inkubatori, akceleratori un citas atbalsta iespējas nodrošina jaunajiem uzņēmējiem lielu daļu no nepieciešamajiem resursiem, kā arī konsultācijas un informatīvo atbalstu.

Tomēr, lai šie resursi tiktu pilnībā izmantoti, nepieciešams aktīvāk veicināt uzņēmējdarbības kultūru, motivējot cilvēkus uzņemties riskus un veidot jaunus uzņēmumus. Mums ir lieliski jaunuzņēmumi, kas veido izcilus nišas produktus pasaules līmenī. Lai veicinātu vairāk šādus uzņēmumus, ir nepieciešami uzņēmīgi cilvēki ar daudzveidīgām prasmēm.

Mūžizglītība – vēlme un motivācija mācīties

Tehnoloģiju attīstība un globālās tendences mainās tik ātri, ka vērtību un konkurētspēju darba tirgū saglabās tikai tie, kuri spēj nepārtraukti mācīties un pielāgoties jaunām situācijām. Zinātkāre, vēlme mācīties un uzdrīkstēšanās riskēt veicina inovācijas un palīdz uzņēmumiem attīstīties. Šīs īpašības palīdz ne tikai sekot līdzi tendencēm, bet arī būt soli priekšā tām.

Domājot par jaunu zināšanu un prasmju ieguvi, mūsdienās nav noteicošais, vai tie ir kursi, mācības gada garumā vai studiju programma vairākiem gadiem, galvenais – motivācija un vēlme mācīties.

Kādas prasmes novērtē darba devējs?

Darba tirgus ir mainījies, un tas nozīmē, ka arī darba devēju prasības un gaidas ir kļuvušas daudzveidīgākas. Tiek meklēti vispusīgi talanti ar starpdisciplinārām prasmēm, kuri spēj domāt “ārpus kastes” un plānot vairākus soļus uz priekšu, apvienojot zināšanas un prasmes no vairākām nozarēm.

Lai gan IT nozarē tehnoloģiju zināšanas ir ļoti svarīgas, meklējot jaunu komandas locekli, darba devējs analizē arī citus aspektus, piemēram, vai ar konkrēto cilvēku ir viegli sastrādāties, kāds būs viņa pienesums komandai, kādas ir viņa vērtības, vai kandidātam piemīt kritiskā domāšana utt.

Lai veidotu veiksmīgu karjeru IT nozarē noteicošās ir ne tikai tehnoloģiju zināšanas, bet arī caurviju prasmes. Tehnoloģiju zināšanas var apgūt un uzlabot, taču mainīt cilvēka komunikācijas stilu un spēju sadarboties ir daudz grūtāk.

Savienot tehnoloģiju un biznesa pasaules

Jau šobrīd tendences visā pasaulē liecina, ka speciālisti, kuri spēj savienot tehnoloģiju un biznesa pasaules, liekot lietā zināšanas un prasmes no abām, ir ļoti pieprasīti. Šādu cilvēkus var dēvēt par “zvaigžņu spēlētājiem” – ja reizēm IT jomas pārstāvjiem ir izaicinājums saprast biznesa vides vajadzības un otrādi, tad cilvēki ar izpratni par abām nozarēm veido tiltus starp šīm jomām un ir īpaši vērtīgi. Viņi saprot abu pasauļu izaicinājumus un spēj piedāvāt risinājumus, kas ir gan tehnoloģiski izcili, gan biznesa ziņā veiksmīgi.


Šādi cilvēki var veidot savus uzņēmumus vai strādāt lielos un starptautiskos uzņēmumos, jo minētās kompetences padara viņus par vērtīgu ieguvumu teju ikvienam tehnoloģiju uzņēmumam. Latvijā netrūkst cilvēku, kuri ir pietiekami motivēti un drosmīgi, lai veidotu paši savus uzņēmumus vai kļūtu par vērtīgiem darbiniekiem lielos uzņēmumos. Ar pareizo izglītības programmu, atbalstu un motivāciju, šie speciālisti var kļūt par nozīmīgiem spēlētājiem, veicinot inovācijas un izaugsmi Latvijai kopumā, pauž Elīna Branta.

Valsts kontrole: Rail Baltica projektam trūkst 10-19 miljardu eiro

Starptautiskās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta ieviešanai Baltijā ir 10-19 miljardu eiro budžeta deficīts, liecina Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā "Rail Baltica" projekta situācijas izpēte.

Valsts kontrolē (VK) norāda, ka I...

Uz robežas ar Krieviju izbūvēti 46% žoga
Šobrīd uz Latvijas–Krievijas robežas izbūvēti 130 kilometri jeb 46% no plānotā žoga, informēja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ). Kopumā uz robežas ar Krieviju paredzēts izbūvēt 283 kilometrus žoga, prioritārajos posmos darbus pabeidzot līdz šī gad...
Premjere: Latvijas budžeta situācija nav ļoti pozitīva

Latvijas budžeta situācija pašlaik nav ļoti pozitīva, šorīt intervijā TV3 izteicās premjere Evika Siliņa (JV).

Pēc viņas vārdiem, dažādu ārēju apstākļu ietekmē budžeta situācija esot saspringta daudzās Eiropas valstīs, turklāt Eiropas Savienība prasa bu...



Komentāri