Elektroenerģijas vidējā cena aprīlī Latvijā samazinājusies par 9%

Elektroenerģijas vidējā cena šogad aprīlī Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 60,25 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 12% mazāk nekā martā un par 9% mazāk nekā 2023.gada aprīlī, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais elektroenerģijas tirgus apskats.

Lietuvā elektroenerģijas cenu līmenis aprīlī bija identisks Latvijai, bet Igaunijā mēneša vidējā cena bija nedaudz augstāka - 60,39 eiro par MWh.

Elektroenerģijas cenu kritumu sekmējusi augsta saules, vēja un hidroelektrostaciju izstrāde, kā arī siltāki laikapstākļi, kas veicināja elektroenerģijas patēriņa samazinājumu. Mēneša pirmajās nedēļās Baltijas un Ziemeļvalstīs bija novērojama arī negatīva elektroenerģijas cena lielas saules, vēja un hidroģenerācijas prognozes dēļ.

Apskatā teikts, ka Baltijas valstu starpsavienotajos elektroenerģijas tirdzniecības apgabalos aprīlī bija vērojamas atšķirīgas tendences attiecībā pret vidējo elektroenerģijas cenu, tostarp Somijā cena samazinājās par 18% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un par 19,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aprīli un bija 48,92 eiro par MWh. Zviedrijas ceturtajā apgabalā elektroenerģijas cena bija 53,79 eiro par MWh, kas ir par 4% mazāk nekā martā un par 17,4% mazāk nekā 2023.gada aprīlī. Savukārt Polijā elektroenerģijas cena bija 80,87 eiro par MWh, kas ir par 7% vairāk nekā martā un par 33,8% mazāk nekā 2023.gada aprīlī.

Aprīlī salīdzinājumā ar martu elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm samazinājies par 2,5%, bet salīdzinājumā ar 2023.gada aprīli imports pieaudzis par 1,9%. Imports no Polijas palielinājies par 1,3% salīdzinājumā ar martu un 11 reizes salīdzinājumā ar 2023.gada aprīli. Imports no Somijas aprīlī bija par 19,1% lielāks nekā martā un par 45,7% mazāks nekā 2023.gada aprīlī. Imports no Zviedrijas ceturtās cenu zonas aprīlī bija par 12,7% mazāks nekā martā, bet par 25,7% lielāks nekā gadu iepriekš.

Jau ziņots, ka 26.janvārī bojājuma dēļ neplānoti tika atslēgts "EstLink 2" elektroenerģijas savienojums starp Somiju un Igauniju, tādējādi pārvades jauda starp Somiju un Igauniju ir samazināta par 650 megavatiem (MW). Vienlaikus kopējā pārvades jauda samazinājusies līdz 350 MW, ko nodrošina "Estlink 1".

Latvijas energosistēmas ģenerējošās jaudas ir pietiekamas, lai nosegtu Latvijas patēriņu, kā arī eksportētu elektroenerģiju uz Lietuvu un Igauniju. Papildus tam, atslēgums nav ietekmējis "Nord Pool" biržas elektroenerģijas cenas, un tās turpina būt stabilas. Patlaban tiek prognozēts, ka starpsavienojuma remonts varētu ilgt līdz 2024.gada augusta beigām.