Bilts: Par karu Ukrainā atbildīgs ir Putins

Ukrainas karš tomēr ir jāuzskata par Krievijas prezidenta Vladimira Putina karu, par ko pamata vaina jāuzņemas tieši viņam, nevis visai krievu tautai, intervijā aģentūrai LETA norādīja Zviedrijas bijušais premjerministrs un ārlietu ministrs, Eiropas Ārlietu padomes līdzpriekšsēdētājs Karls Bilts.

Viņš skaidroja, ka līdzīga "problēma" ir bijusi jau arī agrāk, jo liels sabiedrības atbalsts bijis gan nacistiskās Vācijas līderim Ādolfam Hitleram, gan Serbijas prezidentam Slobodanam Miloševičam.

"Bet mēs pavisam skaidri noteicām, ka tas ir Hitlera karš, un mēs nesodījām Vāciju kā tādu šī kara dēļ. Tas pats notika Balkānos, kad mēs nepadarījām Serbiju atbildīgu par [Slobodana] Miloševiču, mēs padarījām Miloševiču atbildīgu par Miloševiču - noteicām individuālu, nevis kolektīvu atbildību," norādīja Bilts.

Viņš pauda uzskatu, ka tāpat būs jārīkojas arī attiecībā uz Krieviju, nosakot līderu atbildību par kara noziegumiem. Pēc tam cenšoties nošķirt līderus pat no tiem, kas pagātnē viņus atbalstīja.

"Personīgi man šis ir Putina karš, nevis krievu karš," piebilda Bilts.

Rietumu politiku pret Krieviju nākotnē Bilts ieskicēja piesardzīgi: "Nevaram noteikt savu Krievijas politiku, ja mēs nezinām, ar kādu Krieviju mums būs darīšana pēc pāris gadiem. Mēs varam sagaidīt gan visekstrēmāko variantu - ārkārtīgi represīvu Putina diktatūru, kas ir vēl daudz agresīvāka nekā šodienas Krievija, ļoti izolēta, agresīva un regresējoša, bet tikpat labi mums var būt Krievija, kas pieļauj vēlēšanas un tajās uzvar [Aleksejs] Navaļnijs. Tās būtu divas galējības".

Pēc Bilta teiktā, daudz ticamāka šķiet iespēja, ka redzēsim kaut ko pa vidu. "Domāju, ka Krievija nonāks ieilgušos "juku laikos", lietojot terminu no pašas Krievijas vēstures. Tas sekos Putina projekta sabrukumam," prognozēja Zviedrijas bijušais premjers.

Viņš uzsvēra, ka baltiešiem ir jāturpina skaidrot saviem partneriem krievu domāšanu. "Jūs viņus saprotat gan no labās, gan sliktās puses, jo jums ir ilga attiecību vēsture - gan slikta, gan mazāk slikta," sacīja Bilts.

Baltiešu pieredzi tikt ar krieviem galā viņš intervijā ilustrēja arī ar spilgto bijušā Igaunijas prezidenta Lennarta Meri piemēru, kad Meri sarunās ar [Krievijas prezidentu Borisu] Jeļcinu pastāstījis, kā kājām cauri visai Krievijai atnācis mājās no nometnes Sibīrijā, uz kuru bija izsūtīts kopā ar savu ģimeni, bet beigās viņš pat Jeļcinam nocitējis Puškinu, tādējādi Krievijas prezidentu pavisam "atbruņojot", un viņš parakstījis visus līgumus.

Tiesa Bilts piekrita, ka šāda taktika pret Putinu nostrādājusi nebūtu. "Jā, esmu ticies ar viņiem abiem - ar Jeļcinu gan vairāk nekā ar Putinu - un varu piekrist, ka Putins daudz vairāk ir auksts aprēķina tipa cilvēks, kamēr Jeļcins bija emocionāls, kaut kādā ziņā vairāk krievs. Viņu bija ļoti iespaidojis Puškins, nedomāju, ka to varētu teikt arī par Putinu," sacīja politiķis.