Ekonomika ieslīdējusi mīnusos. Vai un cik ilgi kritums turpināsies?

Ekonomika jau ir ieslīdējusi mīnusos, un kritums turpināsies arī nākamajos divos ceturkšņos, pavēstīja banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis uzsver, ka ekonomika ir iestūrējusi mīnusos nedaudz ātrāk, nekā iepriekš gaidīts, kas noticis gan salīdzinoši labās aktivitātes šajā laika periodā pērn, gan tādēļ, ka augošās dzīves dārdzības krīze un nenoteiktība sāk izplesties pa dažādiem ekonomikas sektoriem. Tādēļ gada nogalē aktivitātes kritums varētu būt vēl izteiktāks, jo pastiprināsies mājokļu izmaksu pieauguma negatīvā ietekme un pieaugs sarežģījumi ārējos tirgos.

Līdz šim patēriņš uzrāda labu noturību, par ko liecina mazumtirdzniecības pieaugums septembrī par 1,8%, kamēr daudzviet Eiropā šajā sektorā jau iestājusies lejupslīde, skaidro Gašpuitis. Ekonomists norāda, ka svarīgs faktors tālākai dinamikai būs enerģijas cenas. Pārsteidzošais gāzes pārpalikums Eiropas tirgū mazina cenas, bet riski vēl ir priekšā.

Neraugoties uz kraso gāzes piegāžu samazinājumu no Krievijas, Eiropai ir izdevies aizpildīt savus gāzes krājumus, gan palīdzējis salīdzinoši siltais rudens un samazinātais enerģijas patēriņš. Turklāt ir pasūtīts liels daudzums sašķidrinātās dabasgāzes un tagad kuģi gaida, lai izkrautu savu kravu. Rezultātā dabasgāzes cena ir dramatiski kritusies, skaidro Gašpuitis.

"Protams, par agru sapriecāties, īpaši, ja ziema izrādīsies auksta. Raugoties uz priekšu, gan dabasgāze, gan citi enerģijas veidi šoziem būs dārgi, taču pozitīvi ir tas, ka jo ilgāks krājumu līmenis saglabāsies augsts, cenu potenciāls kāpumam būs mazāks. Tādējādi arī patēriņa korekcija būs seklāka un pesimistiskākās prognozes izpaliks. Salīdzinoši spēcīgais darba tirgus, gan algu kāpums ļaus ātri patēriņam atsperties līdz ko augstā inflācija atkāpsies," pauž Gašpuitis.

Ekonomists prognozē, ka tuvākie mēneši būs sarežģīti gan apstrādes rūpniecībai, gan eksportam, tomēr perspektīvas nākamajam gadam saglabājas pozitīvas. Pēc īslaicīgas lejupslīdes, šiem sektoriem ir iespējas atgūties.

Tas, ka tik ievērojams kritums parādās ražojošās nozarēs, visticamāk, atspoguļo vājo būvniecības nozares veikumu, skaidro Gašpuitis. Viņš gan piebilst, ka gaidas, ka šo nozari šogad virzīs ieplūstošās Eiropas Savienības (ES) fondu straumes, nav piepildījušās. Nozari ir nomocījušas izmaksu un nenoteiktības pieaugums, kā dēļ liela daļa projektu ir iepauzējuši. Tomēr ES resursu apjomu pieejamība turpina pieaugt un nākamais gads būs izšķirošs. Respektīvi, skaidro Gašpuitis, ja to realizācija neuzsāksies, tie būs jāatgriež ES.

Sarūkot daudzu izejvielu un būvmateriālu cenām, interesei par būvniecības pakalpojumiem vajadzētu atjaunoties, uzskata ekonomists. Taču šajā ziņā svarīga būs birokrātiskā izveicība projektu līgumu pārslēgšanai un izmaksu indeksēšanā. Patlaban uzņēmumu noskaņojums par investīciju projektu īstenošanu ir vājinājies nebūtiski un interese par aizņēmumiem ir noturīga.

Trešā ceturkšņa dati liecina, ka, pateicoties sabremzēšanās spēkam gada otrajā pusē, izaugsme šogad būs vājāka, kas ievilksies arī nākamā gada sākumā, prognozē Gašpuitis. Savukārt gada otrajā pusē aktivitātei ir jāatjaunojas ļaujot gadu noslēgt ar pozitīvu rezultātu. Janvāra beigās būs iespējams precīzāk novērtēt to, cik zemu aktivitāte ir noslīdējusi un kāds ir turpmākais atgūšanās potenciāls un kāda situācija ir enerģijas tirgū. Savukārt spēja sakārtot fondu plūsmu ir pašu rokās, uzsver ekonomists.

Šogad iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Gašpuitis prognozē ap 1,5%, savukārt nākamā gada perspektīvas ekonomists vērtē ap 1% izaugsmes potenciālu.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidro, ka Latvijas ekonomikā arvien vairāk ir redzamas bremzēšanās pazīmes un pirmo reizi kopš 2021.gada sākuma Latvijas ekonomikā atkal ir vērojams kritums. Vienlaikus inflācija Latvijā joprojām pārsniedz 20% un eiro izteiksmē Latvijas ekonomika strauji aug, tādēļ ekonomikas kritums pagaidām nav īpaši jūtams. Tomēr tuvākais gads Latvijas ekonomikā būs sarežģīts un no tālākas ekonomikas lejupslīdes ziemas mēnešos būs grūti izvairīties.

Iekšēji Latvijas ekonomikā augstās energoresursu cenas un straujais patēriņa cenu kāpums nozīmē iedzīvotāju pirktspējas kritumu, ko arvien vairāk jūt tirdzniecības un pakalpojumu nozarēs. Pēc Āboliņa aprēķiniem, pat ar valsts atbalstu, ar mājokli saistītie izdevumi šoziem Latvijas mājsaimniecībām pieaugs vidēji par 100-120 eiro mēnesī.

Savukārt ārēji redzama ekonomikas bremzēšanos Eiropā un citos Latvijas eksporta tirgos, un tas ir drauds Latvijas eksporta nozarēm, uzsver Āboliņš. Piemēram, uzņēmēju aptaujas liecina, ka pasaulē mazinās jaunie pasūtījumi rūpniecībā, savukārt krājumi aug, un tas nozīmē zemāku pieprasījumu rūpniecībā. Pēc Āboliņa prognozēm kritums Latvijas rūpniecībā nākamā gada sākumā var pārsniegt 10%.

Situāciju Eiropas ekonomikā grūtāku padara augstā inflācija, kā rezultātā Eiropas Centrālā banka ir spiesta celt procentu likmes pat situācijā, kad izaugsmes tempi jau mazinās. Taču Āboliņš norāda, ka ilgstošas inflācijas riski ir pārāk lieli un tas liek centrālajām bankām celt procentu likmes, pat riskējot izraisīt ekonomikas recesiju īstermiņā.

Papildus inflācijai un vājākam ārējā pieprasījuma, Latvijas ekonomikai specifisks jautājums šogad ir kritums būvniecībā, atzīst ekonomists. Straujais izmaksu kāpums ir apturējis atsevišķu projektu realizāciju un valsts investīcijas šogad atpaliek no plānotā. Kavēšanās ar projektu realizāciju gan Latvijā nav nekas jauns un šoreiz pat tas nav slikti, ka no ES fondu puses nākamgad Latvijā ir gaidāms ievērojami lielāks investīciju apjoms nekā šogad.

Šobrīd labā ziņa ir tā augusta energoresursu cenas Eiropā ir sarukušās un dabasgāzes deficīts šoziem Eiropai, visticamāk, nedraud, uzsver Āboliņš. Taču cenas joprojām ir augstas un pilnībā enerģētikas krīze nav beigusies.

"Iekšēji gan Latvijas ekonomika ir pietiekami stabila ar zemu parāda līmeni un bez acīmredzamām pārkaršanas pazīmēm, tādēļ par 2008.gada krīzes atkārtošanos pamata runāta nav. Tāpat Latvijas ekonomika ir gana elastīga un mūsu uzņēmēji spēj pielāgoties," pauž Āboliņš.

Pēc Āboliņa prognozēm Latvijas IKP nākamgad varētu sarukt par 0,2%, un pie pozitīvas izaugsmes Latvijas ekonomika atgriezīsies nākamā gada otrajā pusē.

Šobrīd Āboliņa ieskatā būtiskākais uzdevums ir nepieļaut, ka energoresursu cenas Latvijā būtu augstākas kā citās valstīs, jo tas nozīmētu konkurētspējas pasliktināšanos ilgtermiņā. Vienlaikus gan augstā inflācija un augošās procentu likmes nozīmē to, ka budžeta iespējas ir mazākas nekā tās bija Covid-19 pandēmijas sākumā. Laiks kad valstis varēja aizņemties par ļoti zemām vai pat nulles procentu likmēm ir beidzies, un aizņemšanās likmes jau ir būtiski augušas, savukārt finanšu tirgi ļoti uzmanīgi izvērtē valstu rīcību. Āboliņš uzsver, ka tas prasa atrast līdzsvaru starp atbalstu ekonomikai, investīcijām un budžeta izdevumu pakāpenisku sabalansēšanu ar ieņēmumiem.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula skaidro, ka energoresursu cenu "viesuļvētrā" tautsaimniecību no spējākas sagrīļošanās sargā atbalsta "spieķi" mājsaimniecībām un uzņēmumiem, pat, ja trešajā ceturksnī daļa no tiem vēl tikai apsolījumu formā un gaidu līmenī. Lai gan atbalsta plecs daļēji jau bija jūtams, jaunie siltumenerģijas rēķini daudziem vēl tikai gaidāmi, un IKP jau piedzīvo manāmu satricinājumu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu, tas trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni sarucis par 1,7% salīdzināmās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem.

Gaidas un cerības vien nebūtu varējušas trešajā ceturksnī balstīt iedzīvotāju iespējas segt izdevumus, atzīst Paula. Visticamāk, līdzēja kopš jūlija īstenotie enerģijas izmaksu sloga mazināšanas pasākumi, tostarp agrāka pensiju indeksācija, kā arī iespēja izmantot uzkrājumus.

Latvijas Bankas publicētie karšu maksājumu dati rāda, ka trešajā ceturksnī kopumā tēriņi Latvijā nominālā izteiksmē nedaudz pārsnieguši otrā ceturkšņa līmeni, taču pēc jūlijā un augustā vērotā īslaicīgā sarukuma septembrī mājsaimniecību noguldījumu atlikums sasniedza jaunu rekordu. Paula atzīmē, ka statistiski vidējais uzkrājumu "spilvens" nav vienādi biezs un mīksts visos tā stūros, un ilgstošu izmaksu kāpuma slogu (un ar to saistīto pirktspējas "izdilumu") šāds "spilvens" nevarēs amortizēt. Tādējādi gaidāms, ka ceturtajā ceturksnī patēriņa dinamika būs pieticīga.

Pirktspējas "izdilums" pamazām jau atspoguļojas mazumtirdzniecības attīstībā reālā izteiksmē, norāda Paula. Septembrī pēc CSP datiem mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās gan ir audzis par 1,2%, un pozitīva dinamika vērojama vairākumā preču grupu, tostarp mājokļa elektropreču tirdzniecībā, ko, iespējams, sekmējusi arī iedzīvotāju vēlme nodrošināties pret siltumenerģijas pieslēgumu kavēšanos.

Tikmēr trešajā ceturksnī kopumā mazumtirdzniecībā izaugsme nav vērojama - kritumu par 0,7% ceturkšņa laikā daļēji izskaidrotu lielāka iedzīvotāju piesardzība iepriekšējos mēnešos un dilstošā pirktspēja, skaidro Paula. Izdevumu novirzīšana to pakalpojumu patēriņam, kas pandēmijas laikā netika pilnvērtīgi īstenots, ekonomistes ieskatā izskatās mazāk ticams skaidrojums, ņemot vērā CSP publicēto pakalpojumu nozaru statistiku par jūliju un augustu - šeit otrā ceturkšņa "paisumu", piemēram, izmitināšanas un aviosatiksmes pakalpojumos jau nomaina "bēgums".

Apstrādes rūpniecību līdz šim balstījis stabils eksporta pieprasījums un laikus gādāti materiālu krājumi, kas palielināja importu. Tomēr starptautisko institūciju, piemēram, Starptautiskā Valūtas fonda, redzējums par globālās tautsaimniecības izaugsmi ir vājinājies, un tas neiezīmē rozēm kaisītu ceļu apstrādes rūpniecībai, kā arī preču eksportam, uzsver Paula, piebilstos, ka ceļu "grambaināku" varētu padarīt arī relatīvo izmaksu pieaugums, vājinot konkurētspēju.

Tautsaimniecības dalībnieku zināmam iekšējam mieram, iespējams, piepalīdzējusi ne vien apziņa par valsts atbalsta pieejamību enerģijas izmaksu sloga mazināšanai, bet arī dabasgāzes krājumu līmeņa pakāpenisks kāpums Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, kā arī ziņas par Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa jaudu pieejamību AS "Latvenergo", norāda Paula. Šai vēstij piepulcējas jaunumi par jauna sašķidrinātās dabasgāzes termināļa iedarbināšanu Somijā. Tomēr trešajā ceturksnī enerģijas nozare vēl arvien darbojās ar jaudu rezervi, kā to rāda CSP jūlija-augusta rūpniecības dati, kā arī dati par elektroenerģijas ražošanu trešajā ceturksnī.

"Atbalsta pasākumu pieejamībai nevajadzētu iemidzināt rūpes par ieguldījumiem energoefektivitātē un energoneatkarībā, un vairāku uzņēmumu publicētās ziņas liecina, ka tuvākajos gados šādu investīciju apjoms Latvijā varētu būt visai nozīmīgs. Ap to laiku debess jau būs zilāka un zāle zaļāka, bet tuvākajos ceturkšņos izmaksu ietekme būs jūtama gan vājākā patēriņā, gan arvien nogaidošajās privātajās investīcijās," prognozē Paula.

Savukārt "Swedbank" galvenās ekonomistes pienākumu izpildītāja Agnese Buceniece norāda, ka IKP kritums trešajā ceturksnī ir mazliet lielāks, nekā gaidīts. Visi dati gan vēl nav apkopoti, tāpēc, iespējams, ka CSP IKP rādītāju pēc kāda laika pārskatīs un var izrādīties, ka kritums bijis mazāks. Līdzīgi notika ar otrā ceturkšņa datiem.

Dzīves dārdzība ir būtiski augusi gan Latvijā, gan arī Eiropā kopumā, un tā neizbēgami sāk ierobežot ekonomikas attīstību, norāda Buceniece. Latvijas ekonomikai jeb IKP tas nozīmē iedzīvotāju patēriņa kritumu, eksporta vājināšanos un piesardzību investīciju aktivitātē.

Sākotnējās CSP aplēses liecina, ka šobrīd sarežģītākais laiks ir ražojošajām nozarēm. Tur pievienotā vērtība sarukusi par 3,9%. Visticamāk, pieļauj Buceniece, joprojām turpinājās kritums būvniecībā, kur līgumi un plāni tiek pārskatīti augsto būvniecības izmaksu dēļ. Reaģējot uz pasūtījumu skaita atslābumu, tai skaitā, eksporta tirgos, sākuši mazināties apstrādes rūpniecības izlaides apjomi. Augstās gāzes cenas un resursa taupīšanas dēļ mazāk darbinājām termoelektrostacijas un attiecīgi saražojām mazāku elektroenerģijas daudzumu nekā gadu iepriekš.

Pakalpojumi vēl noturējās pie 1,7% izaugsmes, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Buceniece atzīst, ka tas gan ir būtiski lēnāk nekā iepriekš. Visticamāk, stabilāku sniegumu uzrāda biznesa pakalpojumi, it īpaši tādi, kas nav bijuši orientēti uz Krievijas un Baltkrievijas tirgu. Tikmēr iedzīvotājiem sniegtajos pakalpojumos vērojamas lielākas svārstības.

Inflācija spiež tērēt vairāk, bet tai pat laikā nopērkam mazāku preču un pakalpojumu daudzumu, skaidro Buceniece. Banku karšu maksājumi, rāda, ka iedzīvotāju tēriņiem, kas koriģēti ar inflāciju, ir tendence pēdējo mēnešu laikā mazināties. Līdzīgu stāstu veido mazumtirdzniecības dati. Septembris gan ir bijis pozitīvs izņēmums, ko, visdrīzāk, sekmēja indeksēto pensiju izmaksa par diviem mēnešiem reizē.

"Pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas pavasara un vasaras mēnešos patēriņu vēl balstīja iedzīvotāju vēlme iegādāties dažādus ar atpūtu, izklaidi un ceļošanu saistītus pakalpojumus. Šobrīd izskatās, ka tendence mainās un pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem atkal atslābst. Tas notiek ne tikai sezonālu iemeslu dēļ, bet arī tāpēc, ka iedzīvotāji sāk taupīt. Taupa ne tikai uz pakalpojumiem, bet arī uz precēm, kas nav pirmās nepieciešamības. Taupīšanas kulmināciju, visticamāk, pieredzēsim gada aukstajos mēnešos tiklīdz apkures skaitītāji mājokļos sāks ātrāk griezties un tas atspoguļosies arī rēķinos. Oktobris vēl ir bijis gana silts un saudzējis iedzīvotāju maciņus," pauž Buceniece.

Ekonomiste norāda, ka ekonomika jau ir ieslīdējusi mīnusos, un kritums turpināsies arī nākamajos divos ceturkšņos. Krituma dziļumu mazinās valsts atbalsts gan Latvijā, gan tirdzniecības partnervalstīs. Prognozes rāda, ka lejupslīde būs īslaicīga un salīdzinoši neliela, norāda Buceniece un skaidro, ka situācija ekonomikā sāks uzlaboties pavasarī, kad apkures rēķini zaudēs savu aktualitāti un arī inflācija atkāpsies straujākiem soļiem. Ekonomikai talkā nākamā gada laikā nāks ES fondu investīcijas, kas šogad vēl kavējās.

Jau ziņots, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 3,9% un pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,7%.

Vienlaikus, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis kritums par 0,4%.