Braže pērn deklarējusi bezskaidras naudas uzkrājumus 143 017 eiro apmērā

Ārlietu ministra amata kandidāte Baiba Braže pērn deklarējusi bezskaidras naudas uzkrājumus 143 017 eiro apmērā, liecina viņas valsts amatpersonas deklarācija.

Deklarācijā, kas iesniegta pagājušā gada jūlijā, stājoties speciālo uzdevumu vēstnieces amatā Ārlietu ministrijā (ĀM), Braže norādījusi, ka viņai pieder dzīvoklis Rīgā un cits nekustamais īpašums Engures pagastā.

Tāpat ārlietu ministra amata kandidātei pieder divas automašīnas - 2020.gada "Volvo XC90" un 2021.gada "Fiat 500". Bražes deklarācijā atzīmēts, ka viņai pieder arī finanšu instrumenti 124 069 eiro apmērā.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ārlietu ministra amatam virza diplomāti Braži. ĀM speciālo uzdevumu vēstniece ārlietu dienestā ieņēmusi dažādus amatus, tostarp bijusi Latvijas vēstniece vairākās valstīs.

Pirms kļūšanas par īpašo uzdevumu vēstnieci 2023.gada vasarā, viņa kopš 2020.gada maija bija NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos.

Braže ieguvusi juristes izglītību Latvijas Universitātē, sociālo zinātņu maģistra grādu komunikācijas zinātnē Latvijas Universitātē. Viņa arī papildinājusi zināšanas NATO Aizsardzības koledžas augstākā līmeņa programmā ģenerāļiem, admirāļiem un vēstniekiem.

Siliņa sacīja, ka Braže ir "cīnītāja un drosmīga sieviete", kura diplomātijā strādā kopš 1993.gada, šajā laikā ieguvusi plašu starptautisku pieredzi. Siliņa Bražes pievienošanos valdībai raksturo, kā "spēcīgu signālu" tam, ka Latvija domā par savu ārpolitiku ļoti nopietni.

Ministru prezidente pauda gandarījumu, ka "Jaunajai Vienotībai" ir izdevies atrast cilvēku, kas ir gatavs uzņemties vadīta ĀM laikā, kad nav laika iešūpoties, jo Braže pazīst ārlietu dienestu un zināmā mērā pazīst arī politiku. "Es esmu gandarīta, ka mums jau no pirmās dienas būs ārlietu ministrs, kas varēs pilnvērtīgi strādāt," teica Siliņa.

Braže neoficiāli tika minēta kā ticamākā kandidāte šim amatam jau uzreiz pēc tam, kad par atkāpšanos no amata paziņoja līdzšinējais ministrs Krišjānis Kariņš (JV).

Tikuši minēti arī citi kandidāti no JV rindām - bijusī ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV), Saeimas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (JV) un citi, taču ir dažādi iemesli, kāpēc viņi nav uzskatīti par reāliem ārlietu ministra amata ieņēmējiem.

Saeimas frakcijas paudušas vēlmi tikties ar nākamo ārlietu ministra amata kandidātu. Nākamo ārlietu ministru tradicionāli iztaujā arī Valsts prezidents.

Kā ziņots, ārlietu ministra amats kļuvis vakants pēc tam, kad to pēc privāto lidojumu skandāla atstāja Kariņš.