Koalīcijas partneri diskutēs par strīdīgajiem jautājumiem valdības deklarācijā

Rīga, 26.nov., LETA. Arī šodien turpināsies valdības deklarācijas veidošanas darba grupu sarunu "otrais aplis", politiķiem diskutējot par tiem punktiem, kas iepriekš dokumenta projektā bija palikuši "aiz strīpas", sarunā ar aģentūru LETA atklāja Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis Uģis Mitrevics.

Rīga, 26.nov., LETA. Arī šodien turpināsies valdības deklarācijas veidošanas darba grupu sarunu "otrais aplis", politiķiem diskutējot par tiem punktiem, kas iepriekš dokumenta projektā bija palikuši "aiz strīpas", sarunā ar aģentūru LETA atklāja Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis Uģis Mitrevics.

Līdz ceturtdienai potenciālās koalīcijas partijas varēja iesūtīt priekšlikumus par iecerēm, kuras līdz šim ir "paslīdējušas garām", aizmirstas vai arī apzināti nav iekļautas valdības deklarācijā. Tāpat partijas varējušas iebilst pret deklarācijā iekļautiem punktiem, skaidroja politiķis.

Sarunas notiek veselīgā gaisotnē, un tiek meklēti labākie risinājumi, lai iespēju robežās salāgotu partiju domstarpības, pauda politiķis.

NA pārstāvis atzīmēja, ka daudz domstarpību politiķiem neesot, taču par atsevišķiem jautājumiem vēl ir nepieciešamas diskusijas, piemēram, par nodokļu politiku un pabalstu celšanu ģimenēm ar bērniem.

Šodien norisināsies arī nākamās valdības deklarācijas darba grupa par nodokļu politiku, kurā NA politiķi plāno atkārtoti rosināt jautājumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu pārtikas produktiem, stāstīja parlamentārietis. Tāpat NA deputāti abiem pārējiem koalīcijas partneriem piedāvāšot ieceri par darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu uzņēmējiem. Šajā jautājumā "dzirdīgas ausis" pagaidām neesot, taču partija turpinās par to iestāties un diskutēt, apgalvoja Mitrevics.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošais plānotā Ministru kabineta deklarācijas melnraksts, dokumentā plānots norādīt, ka Latvija sastopas ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura ir izraisījusi inflācijas un enerģētikas krīzi visā pasaulē.

"Stiprinot mūsu valsts izaugsmes ceļu, mums ir jāturpina īstenot politika, kas sniedz mūsu iedzīvotājiem drošību un labklājību. Pēdējo gadu laikā īstenotas būtiskas pārmaiņas augstākās izglītības un zinātnes, finanšu sektora, investīciju piesaistes, administratīvā iedalījuma un citās jomās, kas ir ielikušas nozīmīgus pamatus nākotnes attīstībai," iezīmēts dokumenta melnrakstā.

Ieviešot uzsāktās reformas un īstenojot jaunas pārmaiņas, topošā valdība plāno turpināt koncentrēties uz tautsaimniecības izaugsmi, stabilitāti un drošības stiprināšanu. "Latvijā aug to uzņēmumu skaits, kuri eksportē augstas pievienotās vērtības preces, aug iedzīvotāju vidējā alga, aug mūsu augstskolu starptautiskie reitingi. Tās ir tendences mūsu tautsaimniecībā, kas ir jānostiprina," atzīmēts deklarācijas melnrakstā.

Lai nostiprinātu tautsaimniecības izaugsmi, jāīsteno plaša ekonomikas transformācija, mērķēti pārorientējot valsts pārvaldes darbu piecās savstarpēji cieši saistītās jomās - drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte.

Drošības jomā valsts iedzīvotājiem un jebkuram investoram ir jābūt pārliecībai, ka Latvija ir un būs droša valsts, kur dzīvot un attīstīt savu uzņēmējdarbību. Drošība aptver ne tikai ārējo militāro drošību un ārpolitiku, bet arī iekšējo drošību, kas ietver gan policijas, gan ugunsdzēsēju, gan robežsardzes spēkus, teikts deklarācijas melnrakstā.

Tajā tiek uzsvērts, ka cilvēku izglītība un labā sagatavotība ir tautsaimniecības izaugsmes pamats. "No bērnudārza caur pamatskolu, vidusskolām, profesionālām skolām, un augstskolām, mums ir jāturpina darbs, lai izveidotu pieprasītu un efektīvu izglītības sistēmu, kura sagatavo cilvēkus reālajiem ekonomiskajiem apstākļiem," atzīmēts dokumenta pašreizējā darba variantā.

Īpaša uzmanība jāpievērš augstākajai izglītībai un zinātnei, lai Latvijā paplašinātos un nostiprinātos pamats eksportam ar augstu pievienotu vērtību, deklarācijā plāno atzīmēt topošās koalīcijas pārstāvji.

Enerģētikā jānodrošina pietiekams, prognozējams un cenas ziņā konkurētspējīgs enerģētikas nodrošinājums nākotnes ekonomikas attīstībai un skaidrs plāns, kā Latvija sasniegs tai saistošos ES klimata mērķus. Tāpat jāveicina atjaunojamo energoresursu izmantošana, kas nozīmīgi samazinātu Latvijas importa bilanci.

Konkurētspējas uzlabošanai jāveicina augstas pievienotas vērtības investīcijas Latvijā. "Jāattīsta ne tikai "Rail Baltica" dzelzceļa projekts, bet jāpārorientē mūsu dzelzceļa sistēma un ostu potenciāls. Jāturpina attīstīt mūsu pelnošie lauksaimniecības un mežsaimniecības sektori, lai augtu to pievienotā vērtība," atzīmēts deklarācijas melnrakstā.

Tāpat ir jāiedzīvina jauno novadu centru ekonomiskā attīstība, kas ietver mājokļu pieejamību, izglītības, veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu attīstību un fizisko savienojamību ar tuvāko apkārtni, un citiem novadu centriem, atzīmēts dokumenta projektā.

Dzīves kvalitātes jomā jāstiprina tiesiskums, veselības aprūpes kvalitāte, kultūrtelpa, vietējās kopienas un bērnu aprūpes un labklājības sistēma. Tāpat deklarācijas darba variantā atzīmēts, ka valdības darbs ir atbilstoši jākoordinē.