Satiksmes traucējumi Sarkanajā jūrā var kavēt procentlikmju samazināšanu

Satiksmes kavēšana Sarkanajā jūrā no Jemenas nemiernieku puses var izrādīties viens no faktoriem, kas var kavēt straujāku procentlikmju samazinājumu, teikts Latvijas Bankas jaunākajā makroekonomisko prognožu pārskatā.

Pēdējo mēnešu laikā spriedze Sarkanās jūras reģionā ir būtiski saasinājusies, Jemenas hutiešu nemierniekiem arvien biežāk uzbrūkot Bābelmandeba šauruma apkārtnē esošajiem kuģiem. Šis šaurums caur Sarkano jūru ved uz Suecas kanālu, kas ir viens no pasaules svarīgākajiem tirdzniecības ceļiem, it īpaši starp Eiropu un Āziju, un pa to katru gadu tiek veikti 15% no visas pasaules jūras kravu pārvadājumiem.

Notikumi šajā reģionā ir radījuši galvassāpes ne tikai piegādātājiem, atsevišķiem ražotājiem un mazumtirgotājiem, bet arī centrālajām bankām, teikts Latvijas Bankas pārskatā. Ņemot vērā paaugstināta riska apstākļus, ar kuriem saskaras transporta kuģi Sarkanajā jūrā, pārvadātāji atrodas neapskaužamas izvēles priekšā - riskēt ar iespējamiem uzbrukumiem kuģiem un maksāt augstas apdrošināšanas prēmijas vai arī pārvirzīt kuģus no maršruta pa Suecas kanālu uz daudz garāku maršrutu gar Labās Cerības ragu Āfrikas dienvidos. Garāks un ilgāks ceļš nozīmē lielāku degvielas patēriņu un augstākas apkalpes izmaksas. Neatkarīgi no izdarītās izvēles galarezultātā pārvadāšanas izmaksas pieaug.

Latvijas Banka atzīst, ka šis cenu kāpums nav tik dramatisks kā pandēmijas laikā pieredzētais, kad pārvadāšanas izmaksas pieauga daudz straujāk. Tam ir vairāki iemesli. Pandēmijā neziņa par piegāžu pārrāvumu apmēru bija lielāka, kavējumiem ieilgstot no pāris mēnešiem līdz pat vairākiem ceturkšņiem. Epidēmijas ierobežojošo pasākumu ietekmē daudzi pakalpojumi kļuva nepieejami, un tā vietā mājsaimniecības vairāk iegādājās preces, tādējādi radot vēl lielāku spiedienu uz piegādes ķēdēm.

Šobrīd kuģošana apkārt Āfrikas dienvidiem ir droša alternatīva ar paredzamām izmaksām un paredzamiem kavējumiem. Arī pieprasījums, it īpaši eirozonā, pēdējā gada laikā vērtējams kā vājš, un tas samazina spiedienu uz pārvadātājiem. Papildus tam eirozonas uzņēmumu krājumu līmenis ir vērtējams kā pietiekams salīdzinājumā ar vēsturiskajiem līmeņiem un uzņēmumiem ir iespējas vismaz vēl kādu laiku turpināt darbību bez būtiskiem traucējumiem, skaidrots Latvijas Bankas pārskatā.

Lai gan pārvadāšanas izdevumi tipiski veido nelielu daļu no importēto preču gala izmaksām, novērotais konteineru fraktēšanas cenu kāpums ir bijis pietiekami būtisks, lai tas radītu jautājumus par iespējamo ietekmi uz inflāciju, it īpaši, ņemot vērā to, ka saspīlējumi Sarkanajā jūrā ietekmē aptuveni 15% no visām eirozonas importa precēm.

Latvijas Bankas ieskatā pašreizējā saspīlējuma ietekme uz eirozonas inflāciju ir vērtējama kā mērena. Tomēr, situācijai ieilgstot, piemēram, līdz gada vidum, ietekme varētu kļūt jau daudz spēcīgāka.

Tam galvenokārt ir divi iemesli, skaidro Latvijas Banka. Pirmkārt, kuģu fraktēšanas cenām ilgstoši saglabājoties augstā līmenī, arvien aktīvāk tiktu pārskatīti ilgtermiņa pārvadāšanas līgumi, tādējādi stiprinot izmaksu pārnesi uz cenām veikalu plauktos. Otrkārt, daļu no saspīlējuma ietekmes uz inflāciju šobrīd slāpē augstais uzņēmumu krājumu līmenis, kas ar laiku saruks un būs jāaizstāj par augstākām izmaksām.

Spriedze Tuvajos Austrumos turpina saglabāties augsta, un šobrīd ir grūti pateikt, kad situācija varētu normalizēties. Jo ilgāk šī spriedze saglabāsies un kuģu satiksme Sarkanajā jūrā tiks traucēta, jo spēcīgāka būs ietekme uz inflāciju, norāda Latvijas Banka. Lai gan pašlaik turpinās eirozonas inflācijas samazināšanās un finanšu tirgi jau sāk gaidīt pirmos procentu likmju samazinājumus, Sarkanās jūras satiksmes traucēšana var izrādīties viens no faktoriem, kas var kavēt straujāku ierobežojošas monetārās politikas izbeigšanu.