Ar dzīvotspējīgu attīstības koncepciju Latvijas Pasts sola nākt klajā nākammēnes

Rūpējoties par senioriem, meklē labākos risinājumus.

Valstij piederošais pasta uzņēmums pēdējās nedēļās saskāries ar plašu kritiku, un tas to ir ņēmis vērā. Latvijas Pasts š.g. aprīlī nāks klajā ar detalizētāku redzējumu par pasta pakalpojumu nodrošināšanu visā valsts teritorijā, pauž valdes priekšsēdētāja Beāte Krauze-Čebotare.

Konsultatīvajā procesā ir iesaistīta Valsts prezidenta kanceleja, Valsts kanceleja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija “Sustento”, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Baltijas Korporatīvais pārvaldības institūts, Latvijas Preses izdevēju asociācija, Latvijas Reģionālo mediju asociācija, Latvijas sakaru arodbiedrība PRO, Finanšu ministrija, VARAM, Kultūras ministrija, Latvijas Banka, Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija un Latvijas Pasts.

Jau vēstīts, ka, aizvien izplatītākai kļūstot digitālajai saziņai un palielinoties arī e-komercijas popularitātei, Latvijas Pasts ir izstrādājis attīstības plānu, lai nodrošinātu augstvērtīgus pasta un finanšu pakalpojumus, palielinātu savu konkurētspēju un kļūtu par pirmo izvēli ikkatra iedzīvotāja sūtījumiem. Rūpējoties par senioriem, Latvijas Pasts meklē labākos risinājumus, kā piedāvāt pakalpojumus ērtā un izdevīgā veidā laikā, kad vēstuļu korespondence vairs nav tik pieprasīta un samazinās tradicionālo pasta nodaļu noslodze.

Latvijas Pasts attīsta e-komercijas sūtījumu un loģistikas biznesa segmentu, tai skaitā universālā pasta (paku un sīkpaku piegādes), eksprespasta pakalpojumus un sūtījumus pakomātu tīklā. Paralēli uzņēmums veicina jaunus paku sūtījumu pārsūtīšanas virzienus un sadarbojas ar globālajiem e-komercijas pakalpojumu sniedzējiem, lai pozicionētu Rīgu kā loģistikas centru.

Finanšu pakalpojumu segmentā uzņēmums veicina bezskaidras naudas norēķinus ar VISA maksājumu debetkartes un mobilās lietotnes "Latvijas Pasts Pay" priekšrocībām. Viena no 2024. gada prioritātēm paredz dubultot pakomātu skaitu līdz vairāk nekā 400 punktiem, lai tie būtu vēl pieejamāki iedzīvotājiem, kā arī uzlabot digitālos pašapkalpošanās rīkus un citas funkcijas.