Kosova un Serbija trešdien panākušas vienošanos, lai izbeigtu gandrīz divus gadus ilgušās domstarpības par automašīnu numurzīmēm, paziņojis Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels.
"Mums ir vienošanās," tviterī pavēstīja Borels. Vienošanās panākta Briselē ar ES starpniecību.
"Ar lielu prieku paziņoju, ka Kosovas un Serbijas galvenie sarunvedēji ar ES atbalstu ir vienojušies par pasākumiem, lai izvairītos no turpmākas eskalācijas un pilnībā koncentrētos uz priekšlikumu par savu attiecību normalizēšanu," paziņoja Borels.
ASV atzinīgi novērtējusi šo Kosovas un Serbijas vienošanos un aicinājusi abas valstis strādāt pie attiecību noregulēšanas.
Kosova bija plānojusi no ceturtdienas piemērot sodanaudas šoferiem, kuri nav nomainījuši Serbijas izdotās automašīnu numurzīmes pret jaunām Kosovas izdotām. Tādā gadījumā sodanaudas tiktu piemērotas 10 000 serbu šoferu.
Iepriekšējās sarunas pirmdien cieta neveiksmi, un Kosova pēc ASV lūguma par divām dienām atlika sodanaudu piemērošanu.
Borels paziņoja, ka tuvākajās dienās uzaicinās abas puses apspriest ES priekšlikumu attiecību normalizēšanai, ko atbalsta arī Francija un Vācija.
Noteikumi, kas Kosovā stājās spēkā novembra sākumā, aizliedza serbiem Kosovas ziemeļos turpināt izmantot automašīnu numurzīmes un automašīnu dokumentus, ko vēl pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados izdevusi Serbija, prasot tos nomainīt ar numurzīmēm un dokumentiem, ko izdevusi Kosova.
Aptuveni 50 000 serbu, kas kompakti dzīvo Kosovas ziemeļos šīs prasības noraida, kamēr tie apmēram 40 000 serbu, kas izklaidus mīt Kosovas rajonos, kur ir etnisko albāņu vairākums, jau izmanto Kosovas izsniegtās numurzīmes.
Protestējot pret jaunajiem noteikumiem, šomēnes Kosovā aptuveni 600 serbu policistu, tienešu, prokuroru un citu valsts darbinieku paziņoja par atkāpšanos. Pagaidām nav skaidrs, vai viņiem tiks atļauts atgriezties darbā, vai arī viņu vietā tiks nolīgti jauni darbinieki.
Serbija faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas. Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.
Tikmēr Kosovas serbi kopš 2008.gada faktiski atsakās pakļauties Prištinai pat ikdienas birokrātiskajos jautājumos.
Atkritumu dedzināšana ir pats pēdējais atkritumu tālāk izmantošanas veids, ceturtdien ikgadējā konferencē "Latvija - valsts bez atkritumiem" sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks vides aizsard...
Mūsu klimata apstākļos bieži nesanāk izbaudīt saulainas dienas un tās trūkums izraisa melanholiju vai pat depresiju. Tāpēc daudziem solārijs ir alternatīva kompensēt saules trūkumu un uzlabot garastāvokli. Pēc lasītājas lūguma tapis šis raksts, doties ...
Apvērsuma iespējamība Krievijā pašlaik ir vērtējama kā zema un nav sagaidāmi plaši sabiedrības nemieri, jaunākajā informatīvi analītiskajā rakstā secinājis Satversmes aizsardzības birojs (SAB).
Kopš šī gada februāra dažādos masu medijos arvien biežāk iz...
Komentāri