Ar ko jārēķinās «cepinoties» solārijā?

Mūsu klimata apstākļos bieži nesanāk izbaudīt saulainas dienas un tās trūkums izraisa melanholiju vai pat depresiju. Tāpēc daudziem solārijs ir alternatīva kompensēt saules trūkumu un uzlabot garastāvokli. Pēc lasītājas lūguma tapis šis raksts, doties vai nē uz solāriju. Kopā ar dermatoloģi Gerdu Pētersoni noskaidrosim, kādas sekas ādas veselībai var atstāt mākslīgais iedegums un vai brūnais ādas tonis ir tā vērts, lai eksperimentētu ar veselību?

Vēsturiski – iedegusi āda bija melnstrādniekiem

Vēsturiski iedegusi ķermeņa āda bija fiziski smaga darba darītājiem, kas strādājot daudz laika pavadīja karstā saulē un nespējot paciest karstumu, atkailināja savas ķermeņa daļas. Tie bija zemāko sociālo slāņu pārstāvji, spaidu strādnieki. Augstāku slāņu ļaudīm šķita neiespējami kaut attālināti līdzināties plebejiem, tādēļ aristokrāti nēsāja vairākas apģērba kārtas jebkurā gadalaikā, aizsargāja sevi ar saulessargiem, un visādos veidos izvairījās no saules staru nokļūšanas uz sniegbalto aristokrātisko ādu. Tā kalpoja kā apliecinājums viņu sociālajam stāvoklim un faktam, ka viņi var atļauties neapgrūtināt sevi ar smagu fizisku darbu. Interesanti, ka tā laika daiļā dzimuma pārstāves pielietoja visdažādākās metodes, lai būtu pēc iespējas bālākas – pievienoja dzērieniem etiķi, pārklāja ādu ar balta pūdera slāņiem, kas gan to tikai bojāja un piešķīra neveselīgu izskatu.

Taču pienāca laiks, kad viss mainījās, arī mode. Tad verdziskais iedegums kļuva par skaistuma, veselības un seksualitātes pazīmi. Visi steidza pēc iespējas ilgāku laiku pavadīt pludmalē, lai iegūtu šokolādes brūnu iedegumu. Šī mode veicināja to, ka laika gaitā radās arī mums visiem labi zināmie solāriji. Zināms, ka pirmais solārijs tika izgatavots 1975. gadā, un patiesībā tas bija vien sols ar priekšpusē nostiprinātām ultravioletajām lampām.

Mūsdienu solāriji

Patlaban solāriji ir mainījušie ne tikai vizuāli, līdzās stilīgam dizaina, tie ir aprīkoti ar gaisa kondicionēšanas sistēmām, stereo sistēmu, aromterapijas uzstādījumiem un citām patīkamām detaļām. Ultravioletās lampas, pirms nonākšanas tirdzniecībā un ekspluatācijā, tiek pakļautas rūpīgām pārbaudēm un laboratoriskiem testiem. Solāriji šobrīd tiek ražoti dažādu formu un veidu – turbo solāriji, augsta un zema spiediena, vertikālie un horizontālie solāriji. Kur vēlamā ādas krāsa tiek iegūta, pateicoties melanīnu (tumšo pigmentu) izstrādei.

Solāriju starojums ir ļoti līdzīgs saules starojumam. Šādu staru iedarbībā cilvēka organisms izstrādā endorfīnus – ķīmiskas vielas, kas izraisa apmierinātību un prieku. Solāriju iekārtās UVB starojuma intensitāte ir aptuveni tik pat līdzīga, kā saules izstarotajai, bet UVA starojums solārijā ir kādas desmit līdz piecpadsmit reizes intensīvāks par saules radīto. Saules stari producē arī D vitamīnu. Ir dzirdēts, ka tieši solāriju iekārtas parasti tiek reklamētas kā D vitamīna avots. Proti, desmit minūšu ilga sauļošanās sesija solārijā tiek salīdzināta ar četrām līdz astoņām porcijām treknu zivju vai dažiem pilieniem uztura bagātinātāja. Solārija iekārtas spēja izraisīt D vitamīna sintēzi ir atkarīga no izstaroto UVB staru daudzuma. Taču mūsdienu solāriju iekārtas var izstarot arī ļoti mazas devas UVB, piemēram, 0,5%. Lai gan ir atsevišķi pētījumi, kas norāda uz solāriju spēju palielināt D vitamīna līmeni asinīs, tomēr šis nelielais ieguvums nav samērojams ar UV starojuma nodarītajiem neatgriezeniskajiem bojājumiem ādai un ar palielinātiem ādas vēža attīstības draudiem. Tāpēc pietiekama D vitamīna līmeņa nodrošināšanā tiek rekomendēti dabiski uztura avoti un nepieciešamības gadījumā uztura bagātinātāji.

Ultravioletais starojums var kaitēt veselībai

Sauļošanās solārijā nav drošāka par sauļošanos saulē, jo abos gadījumos tiek izstarots UV starojums. Ultravioletais starojumsir atzīts par kancerogēnu, tātad var izraisīt vēzi, tāpēc dermatoloģes ieteikums ir neapmeklēt solārijus. Dažās valstīs kā, piemēram, Austrālijā un Brazīlijā tie ir pilnībā aizliegti.

Dabiskais ultravioletais starojums tiek iedalīts trijās grupās atkarībā no viļņu garuma:

A tipa stari iekļūst dziļi ādā un noārda kolagēna slāni, kas uztur ādas elastīgu un gludumu;

B tipa viļņi ir galvenie ādas apdegumu un novecošanās izraisītāji;

C tipa stari vispār nenonāk līdz Zemei, tos aiztur ozona slānis atmosfērā. Taču ozona slānis izsīkst, un tas arī ir aizvien pieaugošo UV staru radīto smago ādas saslimšanu cēlonis.

Dabiskajā saules gaismā dominē UVA ultravioletie stari (tikai max 5% ir UVB stari), kas atbild arī par novecošanos. Solārija lampas izstaro divus ultravioletā starojuma veidus, kur aptuveni 95 līdz 99 procentos ir A stari, kas ādā iekļūst visdziļāk. Tie iedarbojas netieši, veidojot brīvos radikāļus – ķīmiskus savienojumus, kuri bojā šūnu kodolus un ģenētisko materiālu jeb DNS. Tiek sagrautas kolagēna un elastīna šķiedras, kas nosaka ādas tvirtumu, un tā ar laiku kļūst sausa, rodas krunciņas. Tie atūdeņo un sausina ādu, kā arī stimulē brīvo radikāļu veidošanos, bet tie paātrina novecošanās procesus un atsevišķos gadījumos var izraisīt dažādu veidojumu rašanos. Tāpēc sauļošanās solārijā izraisa ādas priekšlaicīgu novecošanos un palielina ādas vēža attīstības risku. Lai arī ozona slāņa samazināšanās dēļ daudzi uzskata sauļošanos saulē par kaitīgāku, tas nenozīmē, ka sauļoties solārija var neierobežotu laiku. Rūpīgi jāseko solāriju lampu derīguma termiņam – jo ilgāks to izmantošanas laiks, jo kaitīgāks kļūst starojums. Jāsargās arī no tanoreksijas – psiholoģiskās atkarības no ultravioletajiem stariem. Šādu atkarību var izraisīt pārāk bieža solārija apmeklēšana, turklāt šādam ieradumam ir negatīvs iespaids uz veselību, nemaz nerunājot par ārējo izskatu.

Un vēl – sauļojoties solārijā melanomas attīstības risks krietni pieaug, ja sauļošanās solārijā ir uzsākta pirms 35 gadu vecuma, turklāt sauļojoties solārijā aptuveni reizi nedēļā no 20 gadu vecuma, ādas vēža iespējamības risks 45 gadu vecumā dubultojas.

Lāsmas pieredze

Īrijā dzīvojošā Lāsma (31) savulaik bijusi aizrautīga solāriju apmeklētāja. Tāpēc tagad par savu pieredzi stāsta pagātnes formā. Viņa gājusi uz solāriju, lai celtu savu pašapziņu un izskatītos labāk, turklāt tas palīdzējis cīņā ar psoriāzi. Ģimenes ārsts atbalstījis šādas UV staru vannas, tiesa, mazos daudzumos (pie minētās ādas slimības). Lāsmai ir gaišais ādas tips, tāpēc kļūt brūnai (gūt iedegumu) bijis reāli tikai pavasarī.

”Biju izmēģinājusi visādus psoriāzes iznīcināšanas veidus. Lāzerterapiju, kas nedeva nekādu rezultātu. Tad gāju uz kvarca terapiju, bet uzlabojumi bija niecīgi. Paziņa, kurai arī bija psoriāzes problēma, ieteica UV jeb apmeklēt solāriju. Manam bālajam ādas tipam sākotnēji tas palīdzēja. Taču tīrās un vienmērīgā ādas toņa ādas efekts nebija nedz noturīgs, nedz to vērts. Jo ar laiku sāka parādīties dažādi pigmenti, tāpēc solāriju apmeklējumus esmu pārtraukusi,” norāda Lāsma un rezumē, ka viņas pieredzē ir vairāk mīnusu, kā plusu. Lāsma vēl piebilst, ka viņai ir arī “hiperjūtīgs” deguns uz smaržām un aromātiem, kas ”ceptu ādas smaku” nespēj panest. Savukārt gūtais iedegums sievietei turējies atkarībā no tā, cik bieži ir bijuši solārija apmeklējumi.

Šajā sakarā gan jāpiebilst, ka viens no pierādītiem psoriāzes ārstēšanas veidiem vidēji smagas psoriāzes formas paasinājuma gadījumā ir fototerapija ar UVB lampām. Taču, pretēji sabiedrības uzskatiem, solārija apmeklējums nav tas pats, kas ārstnieciskā fototerpija. Tā terapeitiskais efekts ir īslaicīgs un tam piemīt rikošeta efekts (pēc šķietama uzlabojuma spēcīgāks psoriāzes saasinājums), kā arī apdeguma, perēkļu kairinājuma, fotonovecošanās un iespējamība iegūt onkoloģisko ādas saslimšanu nākotnē desmitkāršojas.

Izcila alternatīva – paštonējošie krēmi

Ja cilvēks vēlas brūnu ādas toni, tad alternatīva būtu izmantot paštonējošos krēmus, uzsver Pētersone. Pateicoties kosmētikas ražotājiem, ir iespējams izbaudīt saules peldes, nebaidoties saslimt ar ādas vēzi vai pārāk strauji novecot. Cilvēka ādas attiecības ar sauli ir piemērs, kad dermatologi pilnībā atbalsta kosmētikas ražotāju centienus. Šo krēmu pigments uzkrājas ādas virsējā, atmirušajā kārtā, tādēļ tas būs drošākais veids, ja ir vēlme iegūt zeltainu ādu. Visveselīgāk ir nesauļoties vispār, iedeguma toni radot ar jau minētajiem brūninošajiem krēmiem. Nosauļoties var arī saulē, lietojot pietiekami stiprus aizsargkrēmus, tikai tas prasa daudz laika un vientuļu dabas stūrīti vai pārliecību, ka aristokrātisks bālums ir gana cēls. Ideālā variantā ir jāiegādājas sauļošanās aizsargkrēmi atbilstoši ādas tipam un uzturēšanās ilgumam saulē.

Jāpiebilst, ka arī krēmi ar UVA un UVB staru aizsardzību vasarā ir pirmās nepieciešamības prece (tāpat kā ūdens). Saules UV stari var būt kā palaidējmehānisms dažādām izmaiņām šūnu līmenī un veicināt ādas vēža un melanomas rašanos. Pēdējos gados visā pasaulē ir palielinājies šo slimību skaits, ko skaidro ar pastiprinātu saules aktivitāti.

Sejas apsārtumu neārstē

Daudzi cilvēki uzskata, ka sauļošanās solārijā var palīdzēt uzveikt sejas apsārtumus, ko novēro ziemā. Taču tas ir malds. Sarkanā seja (ādas kuperoze) rodas, āra un iekštelpu temperatūru atšķirības dēļ paplašinoties un plīstot sejas asinsvadiem. Cilvēkiem ir sajūta, ka, ādai kļūstot brūnākai, problēmas pazūd, bet patiesībā ādas iekšienē, dziļākos slāņos tās tikai progresē un kļūst grūtāk risināmas, jo arī UV starojuma ietekmē tiek paplašināti ādas asinsvadi un veicināta to plīšana.

Risku apzināšana

Speciālisti ir pārliecināti, ja kādam ir vēlme apmeklēt solāriju, vispirms vajag apzināties, kāds ir cilvēka vispārējais veselības stāvoklis un kādi riski/ieteikumi būtu jāņem vērā, izvērtējot katru gadījumu individuāli. Tāpēc, pirms sāksiet apmeklēt solāriju ir nepieciešama – kosmetologa konsultācija, dažos gadījumos arī dermatologa vai cita ārsta konsultācija. Kontrindikācijas var būt ļoti dažādas un katram organisms uz sauļošanos solārijā var reaģēt savādāk. Pie tām var minēt zāļu lietošanu, lielu dzimumzīmju daudzums uz ķermeņa, ķeltu ādas tipu un citas, ar saules vannām nesavienojamas lietas. Biežākā problēma, ar kuru cilvēki vēršas pie ārsta pēc intensīvas solārija apmeklēšanas, ir jaunu dzimumzīmju parādīšanās. Ir noteikts dzimumzīmju skaits, kas ģenētiski katram ir paredzēts un tiek mantots no vecākiem, bet liela daļa veidojumu rodas dzīves laikā UV staru ietekmē. Svarīgi ir veikt regulāru ādas un ādas veidojumu pārbaudi, lai laikus konstatētu pat niecīgākās izmaiņas.

Solārijs var kaitēt šādos gadījumos:

- Hipertonija;

- Cukura diabēts;

- Vairogdziedzera saslimšanas;

- Mastopātija;

- Dzimumorgānu iekaisumi;

- Hronisku slimību saasinājuma periods.

Ja pēc šī raksta un dermatoloģes brīdinājumiem, vēlme apmeklēt solāriju nezūd, vismaz jāpārliecinās, ka solārija lampas ir jaunas un atbilst Eiropas Savienībā noteiktajām normām.