VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) šogad deviņos mēnešos strādāja ar 406,041 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 41,6% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, bet kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 88,9% un bija 186,373 miljoni eiro, liecina LVM publiskotā informācija.
Kā atzīmē LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis, lai gan uzņēmums ir sasniedzis augstus peļņas rādītājus un palielinājis enerģētiskās šķeldas piegādes apjomus Latvijas siltuma ražošanas uzņēmumiem, nākotnē gaidāmi vairāki būtiski izaicinājumi.
"Arvien asāk izjūtam kvalitatīvu mežizstrādes pakalpojumu sniedzēju trūkumu, jo īpaši meža kopšanas darbos, savukārt globālās ekonomikas bremzēšanās neapšaubāmi ietekmēs arī koksnes tirgu," skaidro Beļskis.
Kompānijas finanšu pārskatā norādīts, ka peļņas pieaugumu galvenokārt ietekmēja ieņēmumi no koksnes pārdošanas, kas veidoja 96% no kopējiem ieņēmumiem.
LVM ieņēmumi no koksnes pārdošanas 2022.gada deviņos mēnešos veidoja 391,6 miljonus eiro, tostarp 373,1 miljons eiro bija ieņēmumi no apaļkoksnes sortimentu pārdošanas. Ieņēmumi no apaļkoksnes par 110,4 miljoniem eiro pārsniedza pagājušā gada attiecīgā perioda ieņēmumus, sortimenta vidējai cenai pieaugot par 47% jeb 24,36 eiro kubikmetrā.
Savukārt apaļkoksnes sortimentu realizācijas apmērs šogad deviņos mēnešos bija par 154 200 kubikmetru mazāks nekā gadu iepriekš. Par iemeslu tam LVM min gan mainīgos laika apstākļus 2022.gada pirmajā pusē, gan strauji augošo mežizstrādes un transporta pakalpojumu pieprasījumu no privāto mežu īpašniekiem, kas pakalpojumu tirgū radīja deficītu.
Tāpat šogad deviņos mēnešos deviņi miljoni eiro gūti no augošu koku realizācijas, kas ir par 2,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, ko galvenokārt ietekmēja par 16,42 eiro kubikmetrā lielāka vidējā pārdošanas cena. Kopumā realizēti 170 000 kubikmetru augošu koku.
Tajā pašā laikā ieņēmumi no šķeldas pārdošanas šogad trīs ceturkšņos bija par 4,4 miljoniem eiro lielāki nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, ko ietekmēja gan par 86 300 megavatstundu lielāks realizācijas apmērs, gan par 6,90 eiro megavatstundā augstāka vidējā pārdošanas cena. Kopumā pārdoti 468 800 megavatstundu šķeldas, ieņēmumos gūstot 9,4 miljonus eiro.
Uzņēmumā norāda, ka darbaspēka trūkuma, pieaugušo degvielas un citu pakalpojumu cenu kāpuma dēļ 2022.gada deviņos mēnešos koksnes sortimentu ražošanas izmaksu summa ir par 18,3 miljoniem lielāka nekā attiecīgajā periodā pērn.
Ieņēmumos no meža koku sēklu un stādu pārdošanas gūti 6,6 miljoni eiro, kas ir par 4% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā. Šogad deviņos mēnešos realizēts par 4,1 miljonu lielāks stādu daudzums nekā pērn šajā periodā - pārdoti 54,9 miljoni meža koku stādu, no tiem 42% pārdoti ārējiem pircējiem, tostarp 10,5 miljonu stādu eksportēti.
Publiskotajā informācijā norādīts, ka 2,6 miljoni eiro gūti ieņēmumos no minerālo materiālu un to maisījumu tirdzniecības ārējiem klientiem, pārsniedzot 2021.gada deviņu mēnešu ieņēmumus par vienu miljonu eiro. Kopumā realizēti 1,128 miljoni kubikmetru minerālo materiālu un to maisījumu, kas ir par 522 200 kubikmetru vairāk nekā 2021.gada deviņos mēnešos. Tostarp 96% minerālo materiālu un to maisījumu pārdoti ārējiem pircējiem.
LVM ražošanas iekārtās šogad deviņos mēnešos iegūti un pārstrādāti 134,5 tūkstoši kubikmetru minerālo materiālu maisījuma, kas ir par 76,2 tūkstošiem vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā.
Tāpat 900 000 eiro saņemti no rekreācijas un medību ārējiem pakalpojumiem.
LVM norāda, ka Covid-19 ierobežojumu pakāpeniska atcelšana pozitīvi ietekmēja cilvēku plūsmu un gan Eiropas, gan vietējo ceļotāju aktivitāti - 2022.gada deviņos mēnešos LVM dabas parku Tērvetē apmeklēja 136 400 apmeklētāju, kas ir par 22 300 vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
Vienlaikus ieņēmumi no biznesa sistēmu risinājumu ārējām izstrādēm un pakalpojumiem bija 400 000 eiro, kas ir par 100 000 eiro vairāk nekā pirms gada.
Deviņos mēnešos šogad mežs atjaunots kopumā 12 800 hektāru platībā, savukārt jaunaudžu kopšana veikta 19 800 hektāru platībā.
LVM norāda, ka 2022.gada deviņos mēnešos investēti 32,4 miljoni eiro, tostarp 82% jeb 26,8 miljoni eiro ieguldīti meža infrastruktūrā - meža ceļu un tiltu būvniecībā, meža meliorācijas sistēmu atjaunošanā un koka vairogu brauktuvju izveidē. Meža ceļos ieguldīti 22,9 miljoni eiro un ekspluatācijā nodoti 115 kilometri meža ceļu, kā arī apstiprināti meža ceļu būvprojekti ar kopīgo garumu 211 kilometri. Savukārt meža meliorācijas sistēmās investēti 3,5 miljoni eiro.
Meža koku stādu realizācijas apmēra palielināšanā ieguldīti 800 000 eiro - Mežvidu kokaudzētavā ierīkota gāzes apkure siltumnīcās un turpinās divu laistāmo iekārtu izbūve un uzstādīšana, kā arī uzsākti stādu šķirošanas un uzglabāšanas būvniecības darbi. Lai palielinātu bērza sēklu ieguvi, Mežvidu kokaudzētavas teritorijā plānota jaunas plantācijas ierīkošana.
Vienlaikus 100 000 eiro ieguldīti apsaimniekojamo meža platību palielināšanā, bet atpūtas un vides izziņas infrastruktūrā investēti 300 000 eiro.
LVM apgrozījums 2021.gadā bija 405,291 miljons eiro, kas ir par 15,9% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 79% un bija 111,573 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.
LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija. LVM apsaimnieko valstij piederošās meža zemes un ir otrs lielākais no valstij piederošajiem uzņēmumiem pēc apgrozījuma.
Visvairāk aprunātais medicīnas termins – holesterīns. Un, jo vairāk mēs par to dzirdam, jo mazāk saprotam. Šajā jautājumā informācijas gūzma galīgi sajaukusi prātus. Kas tad īsti ir holesterīns?
Eksperts – kardiologs, medicīnas zinātņu doktors, profesor...
Šveices vīriešu futbola izlase ceturtdien Pasaules kausa finālturnīra G apakšgrupas pirmajā spēlē ar rezultātu 1:0 (0:0) uzvarēja Kamerūnas valstsvienību.
Šveices izlases labā vārtus guva Brīls Embolo.
Mača ievadā Kamerūnas futbolisti centās atbildēt ar...
Komentāri