ĀM: Latvija neatzīs Krievijas prezidenta "vēlēšanu" rīkošanu Ukrainas teritorijā

Latvija neatzīst un neatzīs Krievijas prezidenta "vēlēšanu" nelikumīgo rīkošanu vai to rezultātus Ukrainas teritorijās, ko uz laiku okupējusi vai nelikumīgi anektējusi Krievija, aģentūrai LETA norādīja Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte.

Viņa atsaucās uz Ukrainas pausto, ka Krievijas vēlēšanu rīkošana uz laiku okupētajās un nelikumīgi anektētajās Ukrainas teritorijās ir smags starptautisko tiesību, ANO Statūtu un Ukrainas neatkarības, suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums.

"Krievijai nav likumīga pamata šādai rīcībai starptautiski atzītajā Ukrainas teritorijā. Stingri nosodām šos nepieņemamos Krievijas politiskās vadības lēmumus. Krievijas politiskā vadība un tie, kas iesaistīti šādu darbību organizēšanā, uzņemsies šo nelikumīgo darbību sekas. Latvija turpina stingri atbalstīt Ukrainu un tās neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās. Krima, Hersona, Zaporižje, Donecka un Luhanska ir Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas neatņemamas daļas," uzsvēra Eglīte.

LETA jau rakstīja, ka Ukrainas parlamenta spīkera vietniece Olena Kondratjuka aicinājusi Lietuvu neatzīt martā gaidāmās tā dēvētās prezidenta vēlēšanas Krievijā, uzsverot, ka tās tiks organizētas arī Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, tādēļ nav uzskatāmas par likumīgām.

"Šodien kā Ukrainas parlamenta pārstāve es lūdzu jūs atbalstīt rezolūciju par Krievijas prezidenta vēlēšanu likumības neatzīšanu. Putins vēlas organizēt vēlēšanas arī pagaidu okupētajās teritorijās. Mums tas ir ļoti nozīmīgs jautājums, un mēs lūdzam Lietuvas parlamentu atbalstīt tādu rezolūciju un neatzīt tādas vēlēšanas," Kondratjuka pirmdien Viļņā teica žurnālistiem.

Tā dēvētās vēlēšanas, kas faktiski būs vienīgi izrāde pašreizējā diktatora Putina leģitimitātes kārtējai apliecināšanai, notiks no 15.marta līdz 17.martam. Saskaņā ar neatkarīgo tīmekļa izdevumu "Meduza" un "Vjorstka" ziņām, Kremlis amatpersonām izvirzījis uzdevumu nodrošināt, lai par 71 gadu veco Putinu būtu nobalsojuši vismaz 80% vēlētāju.

Pat nerēķinoties ar ierastajām manipulācijām ar balsu skaitīšanas rezultātiem un vēlētāju aktivitāti, nav ne mazāko šaubu, ka Putins kārtējo reizi tā dēvētajās vēlēšanās "uzvarēs", paliekot amatā vismaz līdz 2030.gadam, jo Krievijā jau sen nepastāv nekāda reāla opozīcija un visi vērā ņemamie opozīcijas līderi vai nu bijuši spiesti atstāt valsti vai ielikti cietumā, bet opozīcijas redzamākais politiķis Aleksejs Navaļnijs tika nomērdēts cietumā.