Latvijā konstatēts mazākais studējošo skaits pēdējos 20 gados

2023./2024. akadēmiskajā gadā augstāko izglītību apgūst 74 tūkstoši studējošo, kas ir par 1,8 % mazāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Studējošo skaits Latvijā samazinās jau pēdējos 20 gadus. Tendence pieaugt tika novērota tikai līdz 2005. gadam, kad tika sasniegts lielākais studējošo skaits Latvijā – 131,1 tūkstotis.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo akadēmisko gadu kopējais studējošo skaits (74 tūkstoši) ir samazinājies par 1,4 tūkstošiem jeb 1,8 %, savukārt pēdējo desmit gadu laikā – par 15,7 tūkstošiem jeb 17,5 %.

Bakalaura līmeņa programmās studē vairāk nekā puse (56,3 %) no studējošajiem jeb 41,7 tūkstoši, maģistra – 22,0 % jeb 16,3 tūkstoši, koledžas – 17,3 % jeb 12,8 tūkstoši un doktora līmeņa programmās – 4,4 % jeb 3,3 tūkstoši studentu.

Savukārt uzņemto studentu skaitā novērots straujš pieaugums. 2023./2024. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs uzņemti 28,9 tūkstoši studenti, kas ir par 9,3 % jeb 2,4 tūkstošiem studentu vairāk nekā iepriekšējā akadēmiskajā gadā, un tas ir straujākais uzņemto studentu skaita pieaugums pēdējo desmit gadu laikā.

Puse uzņemto studentu (54,6 %) uzsākuši studijas bakalaura līmeņa programmās, 23,2 % – maģistra, 19,4 % – koledžas un 2,8 % – doktora līmeņa programmās. Uzņemto studentu vidū joprojām vairāk ir sieviešu – 16,5 tūkstoši jeb 57 % no kopējā uzņemto skaita. Vairāk nekā divas trešdaļas studentu (76,1 %) uzsāka pilna laika studijas un tikai 23,9 % – nepilna laika studijas. Lielākā daļa studentu (58,4 %) studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 41,6 % – par valsts budžeta līdzekļiem. Gandrīz puse (49,1 %) no uzņemtajiem studentiem, kas mācības uzsāka par personīgajiem līdzekļiem, izvēlējās sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmas, bet par valsts budžeta līdzekļiem – galvenokārt inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (22,7 %) un veselības aprūpes un sociālās labklājības (19,2 %) programmas.