Saeimā vērtēs ieceri par papildu nodokļa uzlikšanu sadarbībai ar Krieviju

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās iedzīvotāju iniciatīvu par papildu nodokļa uzlikšanu tiem darījumiem, kuros uzņēmēji turpina sadarbību ar Krieviju.

Iepriekš Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā iniciatīvas autori fonds "Uzņēmēji mieram" pārstāvis Jānis Taukačs pauda, ka kolektīvā iesnieguma mērķis ir panākt izmaiņas likumdošanā, lai visiem maksājumiem uz "melnā saraksta" jeb sankcijām pakļautajām jurisdikcijām, ieskaitot Krieviju, tiktu piemērots 90% ieturējuma nodoklis.

Atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumam patlaban ar uzņēmumu ienākuma nodokli Latvijā apliek maksājumus juridiskām personām nerezidentiem, ja tiem nav pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, piemērojot nodokļa likmes vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem 20% apmērā, atlīdzībai par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu 3%, izmaksas personām zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās - 20%, savukārt atlīdzībai par Latvijā esoša nekustamā īpašuma izīrēšanu vai iznomāšanu nerezidentiem piemērota 5% apmērā no atlīdzības summas.

Iniciatīva ietver priekšlikumus aizliegt pilnvarot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekus vienpersoniski nepiemērot ieturējuma nodokli Krievijas uzņēmumiem, kā arī VID katru mēnesi publiskot summas, par kurām nav piemērots ieturējuma nodoklis agresorvalsts uzņēmumiem.

Tāpat fonda pārstāvji aicina Ekonomikas ministriju (EM) publiskot sarakstu ar uzņēmējiem, kuri turpina sadarbību ar Krieviju.

Iniciatīvas autoru ieskatā, Latvijas uzņēmumiem jābūt pienākumam pārbaudīt maksājumu saņēmēju patiesā labuma guvējus, lai nepieļautu saņemto līdzekļu nonākšanu Krievijas budžetā.

EM parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis sacīja, kopumā iniciatīvas mērķis ir atbalstāms, bet jautājums esot par "melno sarakstu", jo tajā ir arī ASV aizjūras teritorijas, un tas būtu jāvērtē Ārlietu ministrijai (ĀM). Savukārt Finanšu ministrija ir valsts pārvaldes atbildīgā iestāde par nodokļu politikas piemērošanu un izstrādi.

Miezains norādīja, ka koalīcijas lēmums par Krievijas un Baltkrievijas graudu importa aizliegumu parādot virzību, ka saraujam ekonomiskās saites ar agresorvalstīm. Vienlaikus EM pārstāvis pauda vilšanos par to, ka divi kara gadi nav bijuši pietiekami motivējoši, lai uzņēmēji izvēlētos aiziet no Krievijas tirgus.

Parlamentārais sekretārs informēja deputātus, ka nākamnedēļ plānots publicēt sarakstu ar uzņēmējiem, kuri turpina sadarbību ar Krieviju.

ĀM Juridiskā direkcijas vadītāja Sanita Pēkale pauda atbilstu iniciatīvai, uzsverot, ka ministrija atbalsta iniciatīvas, kas vērstas uz Latvijas uzņēmēju mudināšanu dažādot tirgu. Reizē arī ĀM ir mudinājusi jau pirms Krimas aneksijas 2014.gadā pārskatīt sadarbības tirgus, un jo īpaši kopš 2022.gada februāra. ĀM ieskatā, jebkura sadarbība ar Krievijas uzņēmējiem veicina lielus sankciju riskus, īpaši sankciju apiešanas riskus.

VID pārstāve komisijā sacīja, ka likumdošanas izmaiņas būtu pietiekamas, lai liegtu izsniegt atļaujas neieturēt nodokli maksājumiem uz Krieviju, bet tas nenozīmējot, ka netiks veikti maksājumi uz Krieviju.

Deputāts Edmunds Jurēvics (JV) pauda, ka "absolūtais vairākums" uzņēmēju esot izdarījuši pareizu morālu izvēli, nesadarbojoties ar Krieviju un sniedzot atbalstu Ukrainai. Tāpat esot būtiski, ka iniciatīvu virza Latvijas uzņēmēji, teica politiķis.

Savukārt deputāts Edvins Labanovskis (P) uzskata, ka ir pagājuši divi gadi kopš kara sākuma un ir bijis dots uzņēmējiem pietiekami ilgs pārejas periods, lai pielāgotos situācijai.